Vai tu esi jucis?

Hmmm… grūti noteikt.

   Kā tu vari būt tik neizglītots?

Vai mēs esam iepriekš tikušies? Atcerieties, ka tā ir persona otrā pusē, kura izsaka (piedodiet, bet) nekompetentu paziņojumu par kādu no mums, ka esam nekompetenti vai stulbi… .

   Vai Radīšanas būtība nav: „Dievs tā teica, es Viņam ticu, un tas visu atrisina.”?

Dažiem cilvēkiem tas tā ir, jā. Bet no otras puses – vai nevarētu teikt, ka Evolūcijas būtība ir: „Zinātnieki tā teica, es viņiem ticu, un tas visu atrisina?”

   Kad jūs pārstāsiet „nostāties pret zinātni”?

Kad jūs pārstāsiet sist savu sievu? Citiem vārdiem, šis jautājums iekļauj sevī kaut ko, kas nav patiesība. Dažreiz mazākumā esošo zinātnisko un saprātīgo cilvēku piedāvātās teorijas tiek pierādītas kā patiesas. Pirmkārt, mēs „nenostājamies pret zinātni”.

Atcerieties, lūdzu, ka visi mūsdienu zinātnes pamatlicēji – Ņūtons, Keplers, Paskāls, Boils, Galileo un daudzi citi – bija Radīšanas piekritēji. Viņu sapratne par to, ka pastāv loģisks un Brīnišķīgs Radītājs, deva viņiem pamatu meklēt Viņa radības dabiskos likumus un centās saprast Viņa nodomus pēc Viņa radības. Šodien mēs darām to pašu, jo apzināmies, ka mēs dzīvojam loģiski konstruētā visumā. Vai tiešām viss, ko šodien redzam, varēja rasties nejaušības rezultātā, kur kaut kas no nekā un pats no sevis uzsprāga (Lielais Sprādziens)? Radīšanas piekritēji, kuri darbojas zinātnē, varētu cīnīties par to, ka pierādījumi pārliecinoši norāda uz pretējo..

   Kā tad ar dinozauriem?

Vienkārši saki, ka tie dzīvoja ar cilvēku vienlaicīgi mūsu eksistences laikā tūkstošiem gadu, un šķiet, ka tie ir izzuduši, sākoties mūsdienu laikmetam. Atceries, ka vārds „dinozaurs” ir tikai 160 gadus vecs jēdziens. Leģendas par bīstamo rāpuļu radībām (tad saukti par drakoniem jeb pūķiem) ir nonākušas līdz mums no visas Eiropas, Ķīnas un pārējās Āzijas, Amerikas (Ziemeļu, Centrālās un Dienvidamerikas), kā arī no Āfrikas. Kādēļ gan visām šīm leģendām/vēsturei (no visiem apdzīvotajiem kontinentiem) būtu jābūt banālām un ignorētām tikai tāpēc, lai dotu uzticību Evolūcijas pagaidu teorijai? Zinātnē ir ļoti svarīgi nodalīt pierādījumus no interpretācijas. Ir pierādīts, ka ir pastāvējušas bīstamas rāpuļu radības. Mums ir kauli, vēstures ieraksti un pēdu nospiedumi, mums ir pārliecinoši pierādījumi. Interpretācija (jeb ticība), ka visas šīs radības nomira pirms miljoniem un miljoniem gadu, ir strīda objekts starp Radīšanas un Evolūcijas piekritējiem. Daudzie stāsti, kas piefiksēti cilvēka vēsturē, par to kā cilvēku ir nogalinājuši pūķi/dinozauri un kā cilvēks ir nogalinājis pūķus/dinozaurus (līdzās citiem svarīgiem pierādījumiem), runā par labu mums… un Radīšanas teorija pieņemas spēkā ar katru gadu.

   Vai tad dinozauri neizmira pirms 65 miljoniem gadu?

Pastāv vērā ņemami pierādījumi, ka Zeme ir tikai tūkstošiem gadu veca. Sadaļā GRĀMATAS , apskatiet Dr. Akermaņa (Ackerman) grāmatu „Zeme tomēr ir jauna” It's a Young World After All.  Jēdziens „65 miljoni gadu” ir jauns psiholoģisks izgudrojums. Evolūcija nodrošina psiholoģisku paslēpšanās vietu no visspēcīgā Radītāja. Evolūcija uzstāj (teoloģiski), ka mūsu Dievs ir vājš vai neeksistējošs. Vai tiešām? Padomājiet, ko Evolūcija mums māca par mūsu izcelsmi. Pūķi (saskaņā ar iepriekšējā jautājuma atbildi) ir redzēti un dažreiz cīnījušies ar mūsu senčiem uz visiem apdzīvotajiem kontinentiem. Mūsu senči ir godprātīgi piefiksējuši, ka redzējuši milzīgus un bīstamas rāpuļu radības. Tie dzīvoja kopā ar cilvēkiem vienā laikā. Cilvēki redzēja dinozaurus. Protams, vēlāk stāstus izpušķoja, bet pati patiesības būtība, ka cilvēki un dinozauri (pūķi) dzīvoja vienā laikā, ir palikusi pareiza. Tie dzīvoja dažādās vietās…, bet tajā pašā laikā – līdz brīdim, kad vairums dinozauri tika novesti līdz iznīcībai. (Starp citu, joprojām daži dinozauri ir dzīvi).

   4004. gads pirms Kristus… tu taču to nedomā nopietni!!

Patiesībā pastāv dažas atšķirīgas versijas par tā saucamo „radīšanas zinātni”. Daži radīšanas piekritēji spēcīgi koncentrējas pieņemt vairumu evolucionāro interpretāciju, taču nepieņem tos aspektus, kuri apgalvo, ka dzīvība radās pati no sevis. Šie radīšanas piekritēji izvirza „sākotnējo cēloni” („Pirmo Cēloni”), citiem vārdiem, ka „Kāds”… pārveidoja agrākos notikumus un tad evolūcija bija process, ko pēc tam lietoja šis „Dievs”. Savā mājaslapā  www.creationism.org ir saite link uz dažām šīm lapām, ja jūs tas interesē. Taču citi radīšanas piekritēji, kas ir devuši ieguldījumu šīs mājas lapas struktūrā, ir turpinājuši pētīt… un ir nonākuši pie slēdziena (vai ticības, ja tā vēlaties), ka nepastāv patiesi vērā ņemams zinātnisks pierādījums, kas atbalsta evolūciju; un nav iespējams, ka Zeme ir vecāka par 10000 gadiem. Tas ir komplicēti, bet pāris vārdos - vairums šo „jaunās zemes radīšanas piekritēju” patiešām tic, ka 4004. gads pirms Kristus, iespējams, ir diezgan tuvs patiesajam radīšanas datumam. Es zinu, ka tas izklausās pilnīgi smieklīgi tiem, kas tic, ka radioaktīvā datēšanas metode patiešām darbojas, piedodiet.

   Vai patiešām 40 dienas un 40 naktis?

Patiesībā 1. Mozus grāmatas 7. nodaļā ir teikts, ka ūdeņi 150 dienas cēlās augstāk, apsedzot zemi un šie ūdeņi nokritās nākamajās 150 dienās. Lielo Plūdu kopējais laiks bija apmēram viens gads, sākot no brīža, kad Noa ģimene iegāja šķirstā, līdz brīdim, kad viņi izgāja no šī šķirsta. Tas ir tas, kas Bībelē vienmēr ir bijis skaidri uzrakstīts. Punkts. Taču šķiet, ka šī notikuma epicentrā – pirmajās 40 dienās un 40 naktīs – diezgan spēcīgi lija lietus (un bija stipri vēji, 1. Mozus 8:1). Nav skaidru pierādījumu, ka lietus izraisīja Plūdus un mūsdienu radīšanas piekritēji nekad nav to apgalvojuši. Piedodiet man, bet tikai evolūcijas piekritēji turpina atbalstīt šo kļūdaino priekšstatu, lai atklāti sagrozītu radīšanas teoriju, tai skaitā Plūdus.

   Kādā veida gan Noa šķirsts varēja izturēt visas lielo dzīvnieku sugas, kuras ir visā pasaulē?

Lielākās pūķa (t.i. dinozaura) olas, ko esam atraduši pēdējā laikā, ir apmēram futbola bumbas lielumā. Viena derētu automašīnas rezerves riepu nodalījumā, ducis šo brahiozaura olu derētu automašīnas bagāžas nodalījumā! Tas arī nozīmē, ka tikko piedzimušie pūķi nebija ļoti lieli. Noa misija bija saglabāt ikkatra dzīvnieka ģinti. Nav jāatrod lielākais no katras ģints. Un nav arī vajadzīga ikviena ģints suga. Vai zinājāt, ka šķirnes vecums vairumam mūsdienu suņu ir mazāks par 100 gadiem? Divi jauni un veselīgi kranči varētu saglabāt visu suņiem līdzīgo dzīvnieku genomu. Bībele lieto vārdu „kārta” dažādu dzīvības formu tipiem. Zirgi un zebras var (un to dara) fiziski pāroties, radot dzīvotspējīgu pēcteci; tāpat arī tīģeri un lauvas, norādot to, ka tie (saskaņā ar radīšanas teoriju) iespējams attiecīgi nodalījās no tā paša sākotnējā lopa. Suņi un vilki (lai gan cilvēki uzskata, ka ļoti atšķirīgi), iespējams, arī ir cēlušies no tās pašas „kārtas”. Protams, pastāv arī lieli dzīvnieki (kad ir pieauguši) – žirafes, ziloņi un starp tiem tiranozaurs. Taču vidējais dzīvnieku lielums ir atbilstošs aitas izmēram, proti, trīs stāvu Šķirsts bija pietiekami ietilpīgs, lai uzņemtu dzīvnieku ģints veidus, kā arī ēdienu tiem. Speciācija varēja pārmantoties vēlreiz un uzsākties no sākotnējiem veselīgajiem krančiem. Domājot par to no zinātnes viedokļa, tas norāda uz neticami mainīties spējīgu plānojumu, vai ne?

   Pat, ja mitrums visā atmosfērā bija 100% un būtu sācis līt lietus, nebūtu tik daudz ūdens, lai nosegtu visus kontinentus! Grēku Plūdu esamība bija neiespējama, atzīsti to!

Šī ir ierasta apsūdzība un noved pie atbildes, kas minēta jau iepriekš (pirms diviem jautājumiem). 1. Mozus grāmatā aprakstītie Plūdi, šķiet ir tikai tas, ko redzēja Noa un varētu nebūt pilnīgs visu kataklizmu atspoguļojums. Tur par ledu nekas nav minēts, taču mēs zinām, ka ūdeņu celšanās (pirmās 150 dienas) bija vienlaicīga ar 40 dienu lietu un arī, ka lielo dzelmju avoti pārplūda, kas ir intriģējošs paziņojums. Lietus neizraisīja Plūdus, taču apmēram ap to pašu laiku arī sākās šis kataklizmas simptoms.

   Sālsūdens, apskalojot kontinentus, būtu iznīcinājis visus augus, vai ne?

Vai esi kādreiz pielicis cukuru savai kafijai un aizmirsis to izmaisīt? Kā tā garšo? Pirms plūdiem okeāni vēl „nebija samaisīti”. Okeānu sastāvā varēja nebūt ļoti daudz minerālu pirms Lielajiem Plūdiem, kad ūdeņi brutāli noskaloja zemes masas. Un mēs zinām, ka pilnīgi dabiska auga sēkla (ne šauri hibrīdi, kas ir daudz vājāki veselības ziņā, gluži kā iepriekšminētās sadalītās suņu šķirnes) ir izturīga un var mētāties apkārt izdzīvojot pat mēnešiem ilgi atrodoties ūdenī. Spriežot pēc fosilajām liecībām, tā vien izskatās, ka kādi augu tipi (un daudzi okeānu radījumi) neizdzīvoja Plūdos un pēc tam bija nepieciešama pielāgošanās aukstākai videi uz Zemes. Vālītes, piemēram, reiz ir augušas 18,3 metru garas, taču atlikušās, kuras mēs redzam šodien, knapi pārsniedz 90 centimetrus. Mūsdienu pasaule nav nekas cits, kā vien atlikums no tās pasaules, kas reiz bija.

   Vai tad Noa Plūdi nebija tikai lokāli plūdi?

Neiespējami.  Daži to šodien apgalvo, bet 1. Mozus grāmata ir nepārprotama – Dievs paredzēja pārpludināt visu zemi. Visiem cilvēkiem, dzīvniekiem un putniem (izņemot Šķirstā esošos) būtu jānoslīkst. Parasts cilvēks staigā ar ātrumu 5 kilometri stundā, vai ne? 10 stundu laikā cilvēks varētu noiet apmēram 50 kilometrus. Šādi staigājot, 100 dienās varētu noiet vairākus tūkstošus kilometru. (Atcerieties Amerikas pionierus, kuri šķērsoja Ziemeļameriku pārvietojoties ar vagonu karavānām uz rietumiem, ceļā pavadot ļoti garu sezonu.) Ja Dievs gatavojās sūtīt „lokālus plūdus”, tad kāpēc Viņš Noa nelika uzbūvēt „Noa Vagonu”? Noa varēja tikai pārvietoties par dažām ielejām tālāk, lai izbēgtu no šiem lokālajiem plūdiem. Ģeoloģiski mēs redzam dziļus nogulšņu slāņus ikvienā kontinentā. Vairums nogulšņu ir izveidojis ūdens. Dziļi un vienmērīga biezuma slāņi izplešas sānis simtiem kvadrātjūdžu platībā, norādot uz vienu notikumu, kurā norisinājās milzīgi noslāņošanās procesi, kurus mēs neredzam šodien. Šādi dziļi slāņi ar izkliedētām ogļu un naftas rezervēm (saspiestas iepriekšējās dzīvās būtnes) ir uz visiem kontinentiem, un tas viss norāda uz globāliem plūdiem.

Plūdi bija globāli. Tie ir bijuši pieminēti visas pasaules leģendās un vēstures hronikās, ne tikai ebreju mantojumā. Kāds ir tavs galīgais patiesības pamats? Vai tā ir „maldīgi nosauktā zinātne”, kas seko pagaidu vienprātības tendencēm un ticībai? Vai tas ir Dieva Vārds, atzīstot, ka vairums zinātnieku reizēm kļūdās…? Vairāk nekā 1000 gadu garumā, no Ptolemaja līdz Galilejam, zinātnieki kļūdījās, uzskatot, ka visums riņķoja ap zemi, vai ne? Baznīcas veiktā Galileja sodīšana radās no „zinātnes” atbalsta (tā toreiz viņi uzskatīja), ko toreiz mācīja tā laika zinātnieki. Baznīcas līderi atbalstīja viņiem līdzīgos, nevis jaunmodīgo Galileju, kurš izteica apgalvojumu, ka grieķu zinātnieka un matemātiķa Ptolemaja teorija (pirms vairāk nekā 1000 gadiem) varētu būt nepareiza. „Uzticēties zinātnieku vairākumam”? Viņiem noteikti ir taisnība…? Nē, dažreiz vairākums kļūdās. Viņi kļūdījās, uzskatīdami, ka viss visums griežas ap Zemi, un ir ļoti labi pierādījumi, ka viņi kļūdās arī šodien, izsakot viedokli, ka mēs esam nekas cits, kā vien kosmisks negadījums, kas eksplodēja no nekurienes un bez iemesla. Tikai statistisks notikums bez Dieva, lai atbildētu tā: dzīvo savu dzīvi šeit un tagad, cilvēki nosaka likumus, galējā autoritāte pieder cilvēku vienprātībai.

   Vai tad 1925. gadā notikušā Skoupa tiesas (Scopes Trial) lieta (t.s. pērtiķu lieta) neparādīja, ka evolūcija uzvarēja un radīšana zaudēja!

To kopš tā brīža neatlaidīgi ir ziņojuši liberālie mēdiji un Holivuda.

   Kāpēc jūs esat netoleranti pret citām ticībām?

Es norādu uz resursiem un ziņoju par abiem viedokļiem, kas saistīti ar šo svarīgo tēmu … atšķirībā… no liberālajiem mēdijiem un Holivudas visu šo gadu garumā.

   Jūs, plakanās zemes radīšanas piekritēji, padarāt mani traku!

Šis gan pats par sevi nav jautājums, taču šāda veida jautājumi ir diezgan bieža parādība. Izskatās, ka parasti šādi apgalvojumi nāk no jauniem cilvēkiem, kuri vēlas radīšanas piekritējus (vai ikvienu citu, kurš, patiesībā, nepiekrīt viņiem par jebkuru jautājumu) ielikt attiecīgās vietās. O, būtu es vēlreiz jauns! :-)

Ziniet, vienu lietu esmu atklāti nolicis skeptiķu priekšā – pat ja viņi pilnībā nepiekrīt maniem secinājumiem, vismaz apsveriet pierādījumus par šo tēmu. Cilvēki, kas postulē labākās jaunākās teorijas pēdējos 10 vai 20 gados, ir tie, kas arī var iekļaut pierādījumus, kurus šīs paaudzes eksperti ir klusējot ignorējuši, jo šī informācija nesaskan ar viņu teoriju (apskatiet nākamo jautājumu).

   Vai tad radioaktīvā datēšanas metode nepierāda, ka Radīšanas teorija ir nepareiza?

Radīšanas piekritēji nostājas tajā pusē, kurā darbojas pārbaudāma un atkārtojama zinātne. Hm, atkal, radīšanas piekritēji ir tie, kuri nostājas zinātnes pusē. Evolūcijas piekritēji klusībā ignorē zinātni, kad tas ir izdevīgi! Uz akmeņiem nav uzspiests datums un neviens nav bijis par liecinieku šo akmeņu rašanās brīdim (pēc viņu ticības) pirms miljoniem gadu. Radiometriskā datēšana sastāv no vienas trešdaļas faktu un divām trešdaļām pieņēmumu un tas nav reproducējams. Lavas nogulsnes, kas vēsturē fiksētas ar radiometrisko metodi, ir datētas ar vecumu – miljoniem gadu. Tas mums nedod pārliecību par šo varbūtību (kas balstās uz pieņēmumu) par zemes tā saucamo lielo vecumu.

Pastāv saskatāms ogleklis uz un blakus daudzām pūķu kaulu fosilijām. (Saskaņā ar pašreizējo evolūcijas teoriju, šiem kauliem ir jābūt vismaz 65 miljonus gadus veciem. ) Radīšanas piekritēji nokasa nost nedaudz oglekļa un periodiski nosūta paraugus uz laboratorijām, lai tās datētu ar C14 metodi; Rezultāti parāda, ka ar dinozauriem saistītā oglekļa maksimālais vecums ir tikai tūkstošiem gadus vecs. Zinātne triumfē. Ir zināms, ka evolūcijas piekritēji bija nikni, kad Radīšanas piekritēji vēlāk publicēja, no kurienes ir nācis šis ogleklis. Cits piemērs ir jaunā lavas velve Senthelensa kalnā. Tā ir knapi 35 gadus veca, taču radioaktīvā datēšana (K-Ar) parāda, ka tā ir 1 miljonu gadu veca! …Kaut kas te ir ļoti, ļoti nepareizs. Pompejā un Havaju salās arī ir bijuši vēsturiski fiksēti izvirdumi, kas pierāda, ka arī K-Ar datēšana nestrādā pareizi. Joprojām evolūcijas augstie priesteri ir pielipuši šiem, uz ticības balstītiem datumiem, jo nepastāv citu nozīmīgu „pierādījumu”, kas viņiem norādīs, ka Zeme nav vecāka par 10000 gadiem. Visas lielās upes un ūdenskritumi rāda, ka Zeme ir tikai tūkstošiem gadus veca. Mītiskie miljons gadi vienkārši nekad nav bijuši. Šī ir zinātne; tā ir pārbaudāma un atkārtojama zinātne, par kuru mēs runājam. Šīs pārbaudes … var būt atkārtojamas.

   Kā ar fosiliju liecībām?

„Radīšanas piekritēja labākais draugs” (t.i. fosilās liecības) joprojām uzrāda acīmredzamu pārejas formu trūkumu. Protams, katrai evolūcijas paaudzei ir jaunas, bet neviena līdz šim nav izturējusi laika pārbaudi. Nesen viņi centās ļoti cītīgi apgalvot, ka „dinozauriem auga putnu spalvas”, lai apstiprinātu pagaidu evolūcijas teoriju. Arī šis izgāzīsies. Gaidiet un redzēsiet. (Lai gan viņiem ir labi mākslinieki, vai ne?) Viņiem ir lieliskas „iespējamās” starpposmu formu ilustrācijas bez mazākās kripatiņas zinātnisku pierādījumu, kas šīs ilustrācijas pamato. Ir skumji noraudzīties, ko viņi ar šo propagandu nodara bērniem.

   Cilvēku (homonīdu) evolūcija ir fakts!  Atzīsti to!

Šodien dzīvojošie cilvēki atšķiras pēc to galvaskausa tilpuma (no apmēram 700 kubikcentimetriem (k.cm) līdz 2200 k.cm), taču inteliģencei nav nekāda sakara ar smadzeņu izmēru. Vidējais lielums ir apmēram 1300-1350 k.cm. 5 gadus es dzīvoju Tokijā, Japānā. Tur vidējais „smadzeņu izmērs” ir daudz mazāks par manējo (kā garam kaukāzietim), bet es varu droši teikt, ka japāņi ir ļoti gudri cilvēki. Ja mēs apskatāmies uz datoriem, kāds varētu apgalvot, ka tie sakaru ķēdes posmi, kas atrodas tuvāk viens otram, ir daudz ātrāki un efektīvāki, … tātad mazāka izmēra smadzenes varētu arī nebūt atzīstams kā trūkums, vai ne? Kad evolūcijas piekritēji izkārto rindā vecus nerunājošos galvaskausus sākot no mazākā līdz lielākam (un ar nolūku noslēpj atrastos senatnīgos kaulus, kas ir lielāki nekā šodien vidēji), viņi izdara nepareizu pieņēmumu velkot paralēles starp smadzeņu izmēru un inteliģenci – nolaidība aiz neuzmanības! Pie tam radioaktīvā datēšanas metode nestrādā (skatīt atbildi augstāk), tātad viņiem nav ideju, cik vecs ir galvaskauss.

Piedodiet, bet kas notiek ar cilvēka kauliem, kuram uzturā nav bijis pietiekami daudz kalcija? Vai arī vara trūkums, kas, piemēram, negatīvi ietekmēs smadzeņu attīstību. Ja pagātnē daudzi cilvēki ēda vietējo pārtiku… (sekojiet šeit līdzi domai) un vietējām augsnēm dažādās vietās trūka selēns (Se), magnijs (Mg) dzelzs (Fe) vai jebkurš cits elements vai minerālviela… tad tas vairākās paaudzēs ietekmētu ikvienu cilvēku un dzīvnieku attiecīgajā teritorijā. Kad mēs ejam gar atstātajām homonīdu fosilijām un izskatām visas loģiski zinātniskās iespējamības (ieskaitot potenciāli iedzimtos defektus), nevis tikai atsevišķus evolūcijas teorijas piemērus no burtiski tūkstošiem atrastām homonīdu atliekām (slēpjot vai ignorējot lielāko vairumu!), lai mēģinātu reklamēt un dotēt pagaidu evolūcijas teoriju - citiem vārdiem sakot, viņi proklamē evolūciju par katru cenu par spīti fosilajām liecībām. Tas mums dārgi maksās, ja mēs ļausim viņiem turpināt maldināt sabiedrību ar nepareiziem un viltotiem pierādījumiem. Fosilās liecības (t.i. radīšanas piekritēju labākais draugs) parāda, ka ikviena ģints vienmēr ir mainījusies savas ģints ietvaros, kas ir pierādījums bezgalīgi gudram plānojumam.

Ko evolūcijas teorija dara? (Jā, es TEV uzdodu nopietnu jautājumu!) Tā aizpilda trūkumu mūsu izcelsmē. Tā nav pārbaudāma un atkārtojama. Un kad radīšanas piekritēji rāda, ka evolūcijas teorija ir pret zinātniskiem pierādījumiem, evolūcijas piekritēji paliek dusmīgi. Dusmīgi? Atvainojiet! Es domāju, ka tā bija „zinātne”… brīva domu un pierādījumu apmaiņa. Mēs apdraudam viņu reliģiju. Kas mēs kā cilvēki esam? Kāpēc mēs esam šeit? Kurp mēs iesim? 3,5 miljardu pamatpāru atrodas cilvēka DNS. Oho! Man nav tik daudz ticības, lai ticētu nejaušai mūsu izcelsmei. Šī ir citādāka… atšķirīgāka no cita veida zinātnēm, vai ne?

   Vai tad neviens nezina, ka „radīšanas zinātne” pēc būtības ir oksimorons (loģiski pretrunīgas pazīmes piedēvēšana kādai reālijai)?

Galējā senatnes vēsture, par ko mēs runājam, ir mūsu izcelsme. Tāpēc tas ir strīdīgs jautājums, kas ļoti spēcīgi ietekmē ikkatru no mums. Ļoti spēcīgi ietekmē un tāpēc šis jautājums ir apdraudēts. Tā ir atšķirīga no citām zinātnēm. Ja pastāv Dievs, kurš ir radījis mūs un patur tiesības tiesāt mūs pēc šīs dzīves (pēc šī laika, kas pavadīts mācoties un pārbaudot), tad mēs esam traki muļķi, ja spēcīgi turamies pretī realitātei, aizveram savas acis un barā proklamējam, ka Viņa eksistencei nav jābūt. Lai nu kā, bet mēs esam mazas un ierobežotas būtnes, kurām ir tikai 5 maņas un kas atrodas visumā – ieslēgtas mīkstā zilganā bumbiņā – kura ir tikai sarežģītas galaktikas mala. Un tikai daži no mūsu „zinošākajiem” cilvēkiem, kas sevi proklamē kā gudrus esam, pieņem, ka visam, kas ir, jāatbilst mūsu ierobežotajai sapratnei, jo citādi tā nevar pastāvēt? „Evolūcijas zinātne” ar visu tās pavadošo nekaunību varētu būt oksimorons, bet ne jau termins „radīšanas zinātne”, kura, pirmkārt, atzīst, ka mēs un mūsu vienkāršā saprašana neatrodas visa centrā.

   Radīšanas piekritēji nepublicējas zinātniskajai profesionālapskatei (peer review) – tas pierāda, ka viņi neveic kvalitatīvu zinātnisko darbu.

Nu… ir ārkārtīgi ērti, ka tie paši ziloņkaula torņa sargi, kas noliedz neapstiprinātus manuskriptus, pagriežas uz otru pusi un pārmet radīšanas piekritējiem, ka viņiem nav atļauts publicēt kvalitatīvus pētījumus viņu zinātniskajās publikācijās.

Radīšanas Izpētes institūta (Institute for Creation Research) doktors Henrijs Morris (Dr. Henry Morris) ir norādījis, ka rūpniecības un veselības nozares profesijās strādā daudzi zinātnieki, kas ir radīšanas piekritēji, taču radīšanas piekritēju pretdarbība akadēmijā ir kļuvusi tik intensīva, ka bez izraidīšanas no sabiedrības vai atlaišanas neviens nevar atklāti uzstāties vai rakstīt pret evolūciju. Profesionālapskate zem apskates spiediena, kamēr konkurencei – uz atzīšanu un karjeras priekšrocībām – ir savi ierobežojumi. Evolūcijas piekritēji reiz izlēma, ka „Dieva” (neatkarīgi no svarīguma pakāpes), kuram atbildēt, nav; tas savukārt nozīmē, ka cilvēku vienprātība ir jāuztver kā patiesības augstākā pakāpe. Kā gan jebkurš evolūciju mācošs profesors varētu izjaukt kārtību un cerēt, ka saglabās savu darbu? Izjaukt šādu (ne dievbijīgu) vienprātību pēc definīcijas ir nepareizi; jāsaprot, ka bez „Dieva”, kam atbildēt, korupcija augs spēcīgāka līdz brīdim, kad kāds no ārpuses to neizjauks (nevis korumpēta pilsētas policijas departaments, politiskais režīms vai reliģiskā hierarhija).

Respektētajā Radīšanas Izpētes Biedrībā (Creation Research Society) pašlaik ir 650 biedru, kuriem visiem zinātnes nozarēs ir augstas kvalifikācijas izglītība. Daudzi no viņiem ir publicējuši lieliskus zinātniskus rakstus. Radīšanas Izpētes Biedrība publicē regulāri iznākošu zinātnes žurnālu un divreiz mēnesī iznākošu informatīvo izdevumu, kuros ir ļoti plašs un uz zinātni balstīts rakstu klāsts.

   Evolūcija ir zinātne, taču radīšana ir reliģija.

Šāds izsmējēju ticības apgalvojums ir visai bieža parādība. Es uz šādām familiārām piezīmēm parasti atbildu ļoti kodolīgi. Taču šeit es pieminēšu, ka evolūcija ir uz ticību balstīts process par mūsu izcelsmi. Pēc tūkstošiem gadu cilvēkam, nodarbojoties ar lauksaimniecību un lopkopību, nekas tāds nekad nav piefiksēts. Joprojām nav neviena patiesa starpposmu fosilija; nevienas pašas. Radioaktīvā datēšanas metode, kura postulē miljoniem („mīt”-joniem) gadu, atkrīt kā nederīga, ja to pārbauda un atkārto ar zinātnisku metodi. Un dažreiz… es šeit atzīšos… man patīk grozīt parastos debates formulējumus, lai panāktu efektu. Es apspriedīšu, nevis debatēšu par „radīšanas zinātne pret evolūcijas reliģiju”. Makroevolūcijai (automātiski laikā gaitā no molekulas līdz cilvēkam) spēcīgi tic tās sekotāji, bet tā nav vienīgā pieejamā teorija.

   Kāda ir atšķirība starp mikroevolūciju un makroevolūciju?

Makroevolūcija ir teorija, kurā tiek apgalvots, ka vienas ģints dzīvības forma var kļūt par citu ģints formu, ja šim procesam ir piešķirts pietiekami ilgs laiks un iespēja kā tāda. Mikroevolūcija ir novērojams bioloģisks process, kurš parāda, ka pēcnācēji ir līdzīgi (taču ne kloni) viņu priekštečiem. (Vai tas nav apbrīnojami, ka Radītājs ir iebūvējis šādu automātisku pielāgošanās spēju katras ģints ietvaros!) Bērns parasti pārmanto vizuālos vaibstus no abiem vecākiem u.t.t. Mikroevolūcija ir zinātniska. Tas ir veids, kādā mūsu Radītājs ir izvēlējies dzīvības būtību, kur var parādīties dažādas sugas katras esošās dzīvības formas „ģints” ietvaros. Esi uzmanīgs – kad evolūcijas piekritēji piedāvā viņu pierādījumus makroevolūcijas teorijai, šie pierādījumi VIENMĒR ir piemēri no mikroevolūcijas, uz ko viņi atsaucas, cerot, ka tu nepamanīsi atšķirību. Mendeļa ģenētikas jeb iedzimtības likumi parāda, kādēļ mikroevolūcija nenoved līdz makroevolūcijai.

… Ir vēl daudz jautājumu, dažādas jautājumu variācijas un izaicinājumi, ko uzdod cilvēki. Cerams, ka šīs atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem atbildēs uz kādiem no jautājumiem, kas jums pašiem ir radušies, domājot par šo svarīgo tematu. Pēc abu versiju izpētīšanas jūs varētu nonākt pie pavisam atšķirīga secinājuma, taču, lūdzu, vismaz apsveriet iespēju, ka iemesls (šai uzrakstītajai un publiskotajai informācijai šajā mājas lapā) ir cerība, ka tas priekš jums būs pamācošs un informatīvs materiāls.

======

Krišanas brīdī, kad Ādams un Ieva grēkoja, mēs pazaudējām tiešo saikni ar mūsu Veidotāju. Tas notika apmēram pirms 6000 gadiem. Starpposma paaudzēs ir notikusi cīņa, lai saglabātu un nodotu tālāk mūsu vietu visumā un cīņa par veidu, kā atjaunot pareizo stāvokli pret Viņu. Tā kā pēc Plūdiem mūsu senči izklīda, viņi nodeva tālāk saglabātās vēstures variācijas, ieskaitot 250 joprojām piefiksētos Plūdu notikumus! Nevienas kultūras vēsture nesniedzas tālāk par 5000 gadiem. Tā ir visā pasaulē. Pēdējos 200 gados un joprojām pastāv pastiprināts spiediens no „progresīvā mūsdienu cilvēka” pilnībā aizmirst to, kas mums ir palicis no patiesās senākās – kopā tikai tūkstošiem gadus vecās – vēstures un aizstāt šo „neseno” vēsturi ar mītiski pieņemtajiem „miljoniem” gadu vēsturi, kurā mēs radāmies no kosmiskajiem negadījumiem, un nolikt mūs pēc iespējas tālāk no mūsu Veidotāja. „Svešie” (tā sauktie, kritušie eņģeļi; līdzīgie gari vai vecie viltus dievi jaunās maskās) drīz būs spējīgi iekļūt, lai pabeigtu nākošo anti-vēstures nepatiesību. Lūdzu, neiekrītiet garīgajā evolūcijas krāpšanā un visās citās lietās, pie kurām noved ticība evolūcijai.

Es šeit pabeigšu ar lūgšanu, ko pat ateisti un anti-teisti var lūgt klusībā, patiesi sakot: „Radītāj, ja Tu esi un ja Tu dzirdi mani, lūdzu, palīdzi man.”  Vienkārši sper šo pirmo soli. Mēs Visumā neesam vieni.

Paul Abramson,  www.creationism.org redaktors          MPS Audio apmācība (angļu valodā)