Kur Kains atrada savu sievu?
Autors: Bruce Malone      In English:  Where Did Cain Find His Wife?

Zemāk esošais teksts ir pārfrāzēta būtība vienā no nozīmīgākajiem notikumiem amerikāņu vēsturē. Tā ir 1923. gadā notikusī Skoupa Pērtiķu Lieta (Scopes Monkey Trial), kurā aizstāvības pārstāvis Klarenss Darovs (Clarence Darrow) mudināja apsūdzības pārstāvi Viljamsu Dženingsu Braienu (Williams Jennings Bryan) nostāties Bībeles aizstāvja lomā.

Braiena kungs, aizstāvībai ir viens pēdējais jautājums: „Kur Kains atrada savu sievu?” „Es nezinu.” „Vai jūs neatkārtotu savu atbildi, Braiena kungs? Visa nācija klausās šo radiopārraidi, un šis ir diezgan pamatots un vienkāršs jautājums. Ļaujiet man pārfrāzēt. Ja, kā to saka Bībele, Ādams un Ieva bija pirmie vīrietis un sieviete, un nebija neviena cita cilvēka, tad ko gan viņu dēls Kains atrada, lai aprecētos?” „Es nezinu.”

Darovs lika Braienam izskatīties muļķīgi, jo viņš nepārzināja pietiekami labi Bībeli, lai atbildētu uz vienu no pamatjautājumiem.

Šī lieta iezīmēja pagrieziena punktu amerikāņu izglītībā, jo pirmo reizi Bībele bija atklāti izsmieta. Braiena nespēja atbildēt uz vienkāršiem un loģiskiem jautājumiem bija viens no faktoriem, kas atļāva amerikāņu izglītības sistēmai pieņemt evolūcijas āķi, makšķerauklu un svērteni, kamēr tika noliegts vēsturiskās radīšanas Bībeles uzskats.

Pat šodien vairums kristiešu nezina atbildi uz tādiem pamatjautājumiem kā „Kur Kains atrada sievu?” Problēma tāda, ka, nezinot saprātīgas atbildes uz pamatjautājumiem, šie pamatjautājumi nostāda visu kristietību kā jautājumu. Kādēļ lai cilvēki ticētu Dievam, kuru viņi neredz, ja ticīgie (šim Dievam) nevar atbildēt uz dzīves vienkāršākajiem jautājumiem, kas saistīti ar pagātni un mūsu izcelsmi?

Iemesls, kādēļ atbilde uz šo jautājumu nav uzreiz redzama, ir, ka mēs visi esam apmācīti domāt kā evolūcijas piekritēji. Evolūcija ir pamatota ar modernās ģeoloģijas principu – uniformisms. Tā ir ticība, kur mazas izmaiņas milzīgu laika periodu gaitā izraisīja masīvas ģeoloģiskas (un vēlāk Darvins pievienoja bioloģiskās) izmaiņas, kuras mēs šodien redzam. Būtībā, mēs esam trenēti ticēt, ka viss pamatā darbojās tā, kā mēs to redzam šodien. Lai nu kā, Bībele šo principu nemāca.

Bībele māca, ka cilvēks tika radīts pilnīgs, bez defektiem. Tikai dēļ cilvēka nepaklausības Dieva radībā ienāca nepilnības. Šiem sākotnēji radītiem cilvēkiem nebūtu bijis neskaitāmu ģenētisko kļūdu, kas vērojamas šodienas DNS. Pretstatā evolūcijas mācībai, mutācijas vai kļūdas mūsu DNS nepadara cilvēku labāku un uzlabotāku. Šīs kļūdas izraisa simtiem mokošu slimību un dzimstības defektus. Mēs esam piedzimuši bez šī neskaitāmajām medicīniskajām problēmām tikai tāpēc, ka mūsu gēni ir mūsu vecāku raksturīgo pazīmju kombinācija. Tikai tad, kad abiem vecākiem viņu gēnos ir viena un tā pati kļūda, arī viņu bērnos parādās šī ģenētiskā problēma.

Turklāt šīs ģenētiskās kļūdas ar laiku uzkrājas un vairojas. Citiem vārdiem sakot, informācija mūsu DNS kļūst arvien vairāk sakropļotāka – tā nekad nekļūst labāka. Ja mūsu DNS uzkrājas kļūdas, ir loģiski pieņemt, ka šīs kļūdas pagātnē bija mazāk. Māsas un brāļi šodien nevar precēties, jo visticamāk viņu vienādās DNS kļūdas pāries uz bērnu ar iedzimtības defektiem. Lai nu kā, pret bērnu savstarpēju precēšanos nebija morālu aizliegumu līdz Mozus laikam. Tas bija apmēram pirms 4000 gadiem un vismaz 2000 gadus pēc cilvēka radīšanas. Iespējams, ka pirms tam brāļu un māsu precēšanās bija visai ierasta parādība. Bībele saka, ka Ādamam un Ievai bija DAUDZI dēli un meitas. Ebreju tradīcija pieņēma, ka viņiem bija 33 dēli un 23 meitas! Kains varēja apprecēt tikai savu māsu.

Mēs nesaskatām šo skaidri redzamo atbildi tāpēc, ka mēs esam mācīti ticēt, ka lietas vienmēr ir bijušās tādas, kādas tās mēs šodien redzam. Pagātne un tagadne kļūst daudz saprotamāka, ja mēs to aplūkojam no Bībeles skatpunkta. Šis skatpunkts apliecina, ka pagātne tolaik ir bijusi pavisam citāda nekā tagadne.
 

"Kur Kains atrada savu sievu?"
<http://www.creationism.org/latvian/DrDinoWhereDidCainFindWife_lv.htm>

Galvenā:  Latvian
www.creationism.org