|
|
 |
|
Garām aizripo sakaltušas vībotnes kūlis. Vējš uz tukšas ielas saceļ putekļus, iepūšot sakaltušās smiltis divu vientuļu vīru sejās, kuras viena uz otru noraugās. Šķielējot vienam uz otru no savu lielizmēra Stetsona platmaļu apakšām, viņi lēnām iet viens otram pretī, turot gatavībā labās rokas pie savām ieroču makstīm. Viņu sejas izskatās drūmas, bet apņēmīgas. Tajā brīdī, kad izskatās, ka viņi izvilks ieročus – garais, kalsnais kovbojs nokliedzas: „Es turpināšu šo parādi tikai ar vienu noteikumu, partner’!” Otrs parausta savu uzaci ar ziņkārīgu mirdzumu acī: „Kādu, vecīt?” Atbilde seko: „Tu atdod man savu ieroci un tas mēs sacentīsimies.”
Šāds absurds piedāvājums mežonīgajos rietumos nekad netiktu ņemts nopietni, taču tas ir tieši tas, ko kristieši pacieš katru dienu. Izklausās dīvaini? Ļaujiet man paskaidrot. Kad notiek strīds par Dieva eksistenci, neticīgais bieži pieprasa, lai diskusijā netiktu iekļauts jebkas no Svētajiem Rakstiem. Jo, ja mēs vēlamies pierādīt Dieva eksistenci, mēs nedrīkstam izmantot Bībeli (šajā analoģijā - mūsu seš-patronu revolveri) tāpēc, ka mums ir jāstājas pretī neticīgajam uz neitrālu pamatojumu platformas. Bet tās ir lamatas! Kad mēs nometam savu ieroci un diskutējam ar neticīgo par dažādām tēmām, balstoties tikai uz racionāliem pamatojumiem un izmantojot tikai loģiku un zinātni, neticīgais nepievienojas mums uz šīs „neitrālo argumentu” platformas. Un nedomā, ka šie pamati ir neitrāli. Tieši pretēji, viņš ir vienīgais, kas ir palicis ar ieroci! Viņš izmanto savu racionālo pieeju. Šis ir vienīgais pamats (vai ierocis) neticīgā pasaules uztverei – loģika un racionalitāte.
Kristieši būvē savu pasaules uztveri uz Bībeles pamatiem. Dieva Svētais Vārds ir vienīgā īstā patiesība, uz kuras mēs varam celt savu namu. Visi citi pamati ir plūstošas smiltis. Ar to ir pateikts, ka neticīgā pasaules uzskats arī uz kaut ko ir celts, proti, spēju diskutēt un piesaukt loģiku. Tāpat kā kristieši ceļ savu pasaules uztveri uz fundamentāliem pieņēmumiem (ticību), ka Dieva vārds ir patiess un pilnīgs, tā arī neticīgais, izmantojot empīrisma loģiku, bieži cels visu savu pasaules uzskatu uz pieņēmumu (ticību), ka visām lietām ir jābūt novērojamām, lai tās būtu patiesas. Lai nu kā, kamēr viņš ir korekts norādot, ka mēs pieņemam Dieva vārdu kā patiesību, arī viņš pieņem, ka loģika ir pareiza! Mēs abi sākam ar pamatpatiesību pieņēmumiem. Galu galā, kā viņš tik droši zina, ka redzēt nozīmē ticēt (empīrisms)? Kā būtu, ja tas, ko viņš redz, viņu maldinātu? Kā viņš var uzticēties, ka viņa loģika ir pamatota? Kā būtu, ja visas viņa sajūtas un spējas spriest būtu greizas?
Protams, loģikas likumi ir pamatoti. Kā nekā, tie ir saskaņā ar Dievu un Viņa vārdu. Taču neticīgajam nav jātic Dievam un Viņa Vārdam, tātad sanāk, ka viņam ir jāaizņemas kaut kas no mūsu pamata, lai argumentētu par jebkuru tēmu. Tātad, šeit ir mans viedoklis: ja neticīgais var paturēt savus pamata pieņēmumus (viņa seš-patronu revolveri), kāpēc mēs nevaram? Neticīgais var pieprasīt tev būt neitrālam, bet nepakļaujies maldināšanai – viņš nav neitrāls un tev arī tādam nevajadzētu būt. Dievs ir sākums visām lietām, un mums ir jāpielieto loģika, ko Viņš mums ir devis, tāpat kā Vārds, ko Viņš mums devis, kad diskutējam par dažādām tēmām – vai tā ir zinātne, doktrīna vai pat Dieva eksistence. Viņš ir Alfa un Omega. Ar visu cieņu, Viņš ir labākais seš-patronu revolveris, kuru vajadzētu kovbojam. Nemet prom savu ieroci, kristieti. Neatsakies no saviem pamatiem.
Originally published in English: How to Prove that God Exists: Foundations by
Joshua Joscelyn
Pēdējā zināmā adrese (Last known address):
http://www.drdino.com/read-article.php?id=152&c=13
|
|
|
|