Galaktikas
Ja spirālveida galaktikas būtu miljardiem gadu vecas, tad no centra izrietošie spirālzari būtu pilnībā noslēgti, tādējādi liekot galaktikai pazaudēt tās unikālo spirāles formu.
Sarkanais milzis (angļu val. - red giant)
Evolūcijas piekritēji māca, ka sarkanā milža zvaigznes pārveidojas par baltā pundura (angļu val. – white dwarf) zvaigznēm miljoniem gadu laikā. Sīriuss pēdējo 2000 gadu laikā ir bijis piemērs tam, kā sarkanā zvaigzne kļūst par balto zvaigzni. Senatnes astronomi piefiksēja, ka Sīriusam debesīs bija sarkana blāzma, tagad tas ir iedalīts pie baltajām zvaigznēm. Acīmredzot evolūcijas piekritēju viedokļi par laika ilgumu, kas nepieciešams sarkanā milža zvaigznes pārtapšanai par baltā pundura zvaigzni, ir nepareizs.
| Jupiters un Saturns
Šis abas planētas izstaro vairāk siltuma nekā tās saņem no saules. Ja tās būtu miljardiem gadus vecas, abas planētas būtu sasniegušas līdzsvara punktu un vairs nespētu zaudēt vairāk siltuma nekā tās saņem no saules. |
 |
Mēness un plūdmaiņas
Zeme un Mēness ir nesaraujami saistīti ar abu savstarpējo gravitācijas spēku. Mēness primārā ietekme uz Zemes izpaužas plūdmaiņās. Šīs divreiz dienā notiekošās plūdmaiņas rada tikko manāmu iedarbību uz Zemes rotāciju, proti, tās izraisa Zemes dabiskās dienas pagarināšanos un Mēness orbītas atkāpšanos. Tā kā abus – gravitācijas spēku un berzes zudumu – var aprēķināt un paredzēt matemātiski, mēs varam noteikt, cik tuvu atradās Mēness orbīta pirms tās robežas, kad Mēness būtu iznīcinājis dzīvību uz Zemes. Zemes un Mēness attiecības nevarēja būt ilgākas par 1,2 miljardiem gadu turklāt ģeoloģiskie pierādījumi norāda, ka šīs attiecības ir daudz jaunākas.
 |
Apgrieztā kvadrāta likums – princips, kur intensitāte, kā gravitācijas spēks un attālums, ir tieši proporcionāli viens ar otru. Piemēram, ja attālumu izdala ar divi, pievilkšanās spēks ir jāreizina ar 4.
Intensitāte = I/d2 |
| Komētas
Komētas sastāvā ir sasalušas gāzes un mazi akmeņi, un tās zaudē savu materiālu, kad tās pa savu orbītu nokļūst tuvu saulei. Izveidotais tvaiks veido asti un pēc tās bieži vien arī atpazīst komētu. Komētas dzīves ilgums ir relatīvi mazs, tā veic apmēram 100 – 200 orbītas ap sauli. Komētu biežums gadu laikā ir konsekventi samazinājies, norādot uz daudz jaunāku visumu nekā to apraksta mācību grāmatas. |
 |
Originally published in English: Evidence for a Young Universe
Pēdējā zināmā adrese (Last known address):
http://www.drdino.com/evidence-for-a-young-universe/
|
|
 |
|