PIERĀDĪJUMI NO VISUMA PAR JAUNU ZEMI
Autors: www.drdino.com     Tulkoja: Mārcis Rožkalns

Ir ļoti daudz uz Zemes esošu faktoru, kas ierobežo visuma un Zemes vecumu dažu tūkstošu gadu ietvaros. Lai gan zinātniski nav iespējams pierādīt, kad tieši visums tika radīts, tā vecumu var parādīt kā ne-miljardiem gadu lielu.
 

· Saules izmēra samazināšanās ierobežo zemes un saules savstarpējās attiecības līdz mazākam vecumam, nevis miljardiem gadu. Saule zaudē gan masu, gan diametru. Mainot masu tiktu izjaukts piemērots gravitācijas līdzsvars, kas notur Zemi tādā distancē, lai uz tās pastāvētu dzīvība ([1] 169. lpp.; [2] 30. lpp.; [4] 56.-63. lpp.; [5] 26. lpp.; [6] 43. lpp.; [7]; [11] 34.-35. lpp.).

· Pus collas (1,27 cm) kosmisko putekļu slānis uz Mēness norāda, ka Mēness nav uzkrājis putekļus miljardiem gadu. ([2] 26. lpp.; [3] 22. lpp.; [4] 15. lpp.; [6] 35. lpp.; [7]; [9] 25. lpp.; [11] 33., 80. lpp.). PIEZĪME: Pietiekams daudzums pierādījumu, lai būtu pozitīvs.

· Īslaicīga komētu pastāvēšana norāda, ka visums ir mazāk nekā miljardiem gadus vecs. ([2] 31. lpp.; [3] 27. lpp.; [4] 35. lpp.; [6] 37. lpp.; [11] 29. lpp.; [12] 22. lpp.).

· Fosilie meteorīti ir ļoti reti atrodami zemes slāņos, kuri atrodas zem virsējiem Zemes slāņiem. Tas norāda, ka slāņi nav pakļauti miljoniem gadu, kā to pašlaik māca skolas mācību grāmatās. ([4] 26. lpp.; [11] 27., 67. lpp.).

· Mēness atkāpjas no Zemes par dažām collām (1 colla = 2.54 cm) katru gadu. Pirms miljardiem gadu Mēnesim bija jābūt tik tuvu, ka plūdmaiņas būtu bijušas daudz augstākas ātri „nograužot” kontinentus ([3] 25. lpp.; [6] 43. lpp.; [7]; [11] 33. lpp.).

· Uz Mēness ir ievērojams daudzums tādu vielu kā Urāns-236 (U-236) un Torijs-230 (Th-230), abi ir īslaicīgi izotopi, kuriem bija jāpazūd pirms ilga laika, ja Mēness būtu miljardiem gadus vecs. ([8] 177. lpp.; apskatiet arī [4] 51. lpp. & [11] 28. lpp. informāciju par akmens „plūsmu”).

· Esošais Visuma putekļu lielais daudzums, kas pēc Pointinga – Robertsona efekta (Poynting-Robertson effect) būtu izsūkti no mūsu Saules sistēmas dažu tūkstošu gadu laikā, norāda, ka Saules sistēma ir jauna ([3] 29. lpp.; [6] 44. lpp.; [11] 33., 80. lpp.; [12] 87.-88. lpp.).

· Ja ņem vērā ātrumu, ar kuru izplešas daudzas zvaigžņu kopas, tad jāsecina, ka šīs zvaigznes nevarēja pārvietoties miljardiem gadu. ([3] 29. lpp.; [4] 30., 59. lpp.; [6] 44. lpp.; [11] 82. lpp.).

· Saturna gredzeni joprojām ir nestabili, norādot, ka tie nav miljardiem gadus veci. ([4] 45. lpp.; [7]; [11] 22.-23. lpp.).

· Jupiters un Saturns diezgan ātri atdziest. Tie zaudē siltumu divreiz ātrāk, nekā tie saņem no saules. Šīs planētas nevar būt miljardiem gadus vecas. ([5] 26. lpp.; [4] 43. lpp.).

· Jupitera pavadonis Jo (Io) zaudē savu matēriju Jupitera ietekmē. Tas nevar būt miljardiem gadus vecs. ([4] 3. lpp.; [7]; [11] 23. lpp.).

· Jupitera pavadonim Ganimēds (Ganymede) ir spēcīgs magnētiskais lauks. ([7]).

· Apsveramo faktoru vidū ir fakts, ka visi senatnes astronomi pirms 2000 gadiem piefiksēja, ka Sīriuss bija sarkana zvaigzne – šodien tā ir baltais punduris. Acīmredzot ir jāpārskata mūsdienu astronomijas mācību grāmatu viedoklis par to, ka ir nepieciešami miljoniem gadu, lai zvaigzne „attīstītos” no sarkanā milža līdz baltajam pundurim. ([4] 7. lpp.).


Resursi

1. Morris, Henry M. Scientific Creationism. El Cajon, Calif.: Master Books, April 1985.
2. McLean, G. S.; McLean, Larry; Oakland, Roger. The Bible: Key to Understanding the Early Earth. Oklahoma City, Okla.: Southwest Radio Church, 1987.
3. Huse, Scott M. The Collapse of Evolution. Grand Rapids, Mich.: Baker Book House, 1983.
4. Ackerman, Paul D. It’s a Young World After All. Grand Rapids, Mich.: Baker Book House, 1986.
5. Blick, Edward F. A Scientific Analysis of Genesis. Oklahoma City, Okla.: Hearthstone Publ. Ltd., 1991.
6. Petersen, Dennis R. Unlocking the Mysteries of Creation. South Lake Tahoe, Cal.: Christian Equippers, Int., 2002.
7. Hovind, Kent E. Creation Science Seminar Series, Parts 1-7.
8. Wysong, R. L. The Creation- Evolution Controversy. Midland, Mich.: Inquiry Press, 1976.
9. Baker, Sylvia. Bone of Contention. Sunnybank, Queensland, Australia: Creation Science Foundation Ltd., 1990.
10. Moore, John N. Questions and Answers on Creation- Evolution. Grand Rapids, Mich.: Baker Book House, 1977.
11. Brown, Walt. In the Beginning. Phoenix, Ariz.: Center for Scientific Creation, 2001.
12. Morris, John D. The Young Earth. Green Forest, Ariz.: Master Books, 1994.


Originally published in English: Evidence From Space of a Young Earth
Pēdējā zināmā adrese (Last known address): http://www.drdino.com/evidence-from-space-of-a-young-earth/

 

"Pierādījumi no Visuma par jaunu zemi"
<http://www.creationism.org/latvian/DrdinoEvidOfYoungEarthFmSpace_lv.htm>

Galvenā:  Latvian
www.creationism.org