PIERĀDĪJUMI NO ZEMES PAR JAUNU ZEMI
Autors: www.drdino.com     Tulkoja: Mārcis Rožkalns

Ir ļoti daudz uz Zemes esošu faktoru, kas ierobežo visuma un Zemes vecumu dažu tūkstošu gadu ietvaros. Lai gan zinātniski nav iespējams pierādīt, kad tieši visums tika radīts, tā vecumu var parādīt kā ne-miljardiem gadu lielu.

· Magnētiskā lauka samazināšanās ierobežo zemes vecumu – tas ir mazāks nekā miljardiem gadu ([1]157. lpp.;[2] 27. lpp.; [3] 20. lpp.; [5] 23. lpp.; [6] 42. lpp.; [9] 25. lpp.; [10] 38. lpp.; [11] 32., 80. lpp.; [12] 91. lpp.).

·· Lavas daudzums uz Zemes, kas izdalīts ar tās noplūdes ātrumu, parāda skaitli, kas ir mērāms pāris miljons gados nevis miljardiem gadu. Es ticu, ka Plūdu laikā lielākā daļa lavas nogulsnējās ļoti strauji, kad „dzelmes strūklas izlauzās” ([1] 156. lpp.; [11] 26. lpp.).

·· Dalot dažādu minerālu daudzumu okeānā ar to pieplūduma ātrumu, iegūst uzkrāšanās ilgumu, kas mērāms tikai dažu tūkstošu gadu garumā ([1] 153. lpp.; [5] 24. lpp.; [6] 42. lpp.; [11] 26. lpp.).

· Hēlija-4 daudzums atmosfērā izdalīts ar tā veidošanās ātrumu uz zemes, parāda tikai 175000 gadus. (Dievs varēja radīt Zemi ar noteiktu hēlija daudzumu, tādējādi samazinot vecumu vēl vairāk). ([1] 151. lpp.; [6] 42. lpp.; [9] 25. lpp.; [11] 25. lpp.; [12] 83.-84. lpp.).

· Kontinentu erozijas ātrums ir tik liels, ka tiem būtu jābūt „nograuztiem” līdz jūras līmenim mazākā laika periodā nekā 14 miljoni gadu, kas savukārt iznīcinātu visas vecās fosilijas. ([2] 31. lpp.; [6] 38. lpp.; „American Science” 56. izdevums 356.- 374. lpp.; [11] 31., 79. lpp.; [12] 88.-90. lpp.).

· Augsnes veidošanās ātrums norāda tikai uz dažiem tūkstošiem veidošanās gadu ([6] 38. lpp.; [12] 94. lpp.).

· Niagaras ūdenskrituma erozijas ātrums (1,2 – 2,13 metri gadā) norāda par vecumu, kas mazāks par 8400 gadiem. (Neaizmirstiet, ka Noa Plūdi varēja „nograuzt” pusi no 7,5 jūdzes (12 km) garās Niagaras Aizas dažās stundās, jo plūdu ūdeņi spēcīgi plūda cauri mīkstām nogulsnēm.) ([6] 39. lpp; [7]; [12] 48.-49. lpp.).

· Akmens tvertnēs esošās naftas nogulsnes nevarētu izturēt spiedienu ilgāk par dažiem tūkstošiem gadu. ([2] 32. lpp.; [3] 24. lpp.; [5] 24. lpp.; [6] 37. lpp.; [7] ; [11] 26. lpp.).

· Misisipi upes deltas izmērs izdalīts ar pieplūstošo dubļu ātrumu parāda vecumu, kas ir mazāks par 30000 gadu. (Plūdi Noa dienās varēja izskalot 80% dubļu dažās stundās, līdz ar to 4400 gadu vecums šai deltai ir saprātīgs.) ([3] 23. lpp.; [6] 38. lpp.; [7]).

· Zemes griešanās ātruma samazināšanās ierobežo tās vecumu – tas ir mazāks par „miljardiem gadu”, kurus nosauc evolūcijas teorija. ([3] 25. lpp.; [7]).

· Pašlaik uz okeāna virsmas ir relatīvi mazs nogulšņu daudzums, kas norāda, ka tas tur ir krājies dažus tūkstošus gadu. Šis neērtais fakts ir viens no iemesliem, kādēļ tie, kas kalpo evolūcijai, stingri aizstāv kontinentu dreifēšanas teoriju. ([1] 155. lpp.; [6] 28. lpp.; [7]; [11] 31. lpp.; [12] 90. lpp).

· Lielākie stalaktītu un kalcija karbonāta slānekļu veidojumi uz pasaules, ļoti iespējams, varēja izvedoties apmēram 4400 gadu laikā. ([5] 27. lpp.; [6] 39. lpp.; [7]).

· Sahāras tuksnesis izplešas. Tas ir apmēram 4000 gadus vecs. Meklējiet to jebkurā zinātnes mācību grāmatā. ([7] – B daļa).

· Okeāni kļūst sāļāki. Ja tie būtu miljardiem gadu veci, tie būtu daudz sāļāki nekā šobrīd. ([7]; [9] 26. lpp.; [10] 37. lpp.; [12] 85.-87. lpp.).

· Ledus uzkrājumi uz poliem norāda uz mazāk nekā 5000 gadiem. ([7]).


Resursi

1. Morris, Henry M. Scientific Creationism. El Cajon, Calif.: Master Books, April 1985.
2. McLean, G. S.; McLean, Larry; Oakland, Roger. The Bible: Key to Understanding the Early Earth. Oklahoma City, Okla.: Southwest Radio Church, 1987.
3. Huse, Scott M. The Collapse of Evolution. Grand Rapids, Mich.: Baker Book House, 1983.
4. Ackerman, Paul D. It’s a Young World After All. Grand Rapids, Mich.: Baker Book House, 1986.
5. Blick, Edward F. A Scientific Analysis of Genesis. Oklahoma City, Okla.: Hearthstone Publ. Ltd., 1991.
6. Petersen, Dennis R. Unlocking the Mysteries of Creation. South Lake Tahoe, Cal.: Christian Equippers, Int., 2002.
7. Hovind, Kent E. Creation Science Seminar Series, Parts 1-7.
8. Wysong, R. L. The Creation- Evolution Controversy. Midland, Mich.: Inquiry Press, 1976.
9. Baker, Sylvia. Bone of Contention. Sunnybank, Queensland, Australia: Creation Science Foundation Ltd., 1990.
10. Moore, John N. Questions and Answers on Creation- Evolution. Grand Rapids, Mich.: Baker Book House, 1977.
11. Brown, Walt. In the Beginning. Phoenix, Ariz.: Center for Scientific Creation, 2001.
12. Morris, John D. The Young Earth. Green Forest, Ariz.: Master Books, 1994.


Originally published in English: Evidence From Space of a Young Earth
Pēdējā zināmā adrese (Last known address): http://www.drdino.com/evidence-from-earth/

 

"Pierādījumi no zemes par jaunu zemi"
<http://www.creationism.org/latvian/DrdinoEvidOfYoungEarthFmEarth_lv.htm>

Galvenā:  Latvian
www.creationism.org