Vai oglekļa datēšanas metode pierāda,
ka Zeme ir miljoniem gadu veca?

Autors: Kent Hovind      In English:  Does carbon
dating prove the Earth is millions of years old?

Šis temats vienmēr parādās, kad vien tiek apšaubīts evolūcijas skatījums par pasauli. Vispirms ļaujiet man paskaidrot, kā darbojas oglekļa metode, tad parādīšu jums tos pieņēmumus, uz kuriem šī metode balstās. Radiācija no Saules visas dienas garumā ielaužas Zemes atmosfērā. Šī enerģija pārvērš apmēram 9.5 kilogramus slāpekļa radioaktīvajā ogleklī 14. Šis radioaktīvais ogleklis 14 lēnām sairst atpakaļ normālā, stabilā slāpeklī.

Plašos laboratorijas pētījumos ir pierādīts, ka apmēram puse no C-14 molekulām sairs 5730 gados. Šo sauc par pussabrukšanas procesa periodu (half-life). Pēc nākamiem 5730 gadiem puse no palikušā C-14 sairs atstājot tikai ceturtdaļu no sākotnējā C-14. Secība sākas no ½ līdz ¼ līdz 1/8 u.t.t. Teorētiski tas nekad pilnībā neizzustu, bet pēc apmēram 5 pussabrukšanas periodiem starpība nav izmērāma ar jebkādu precizitātes pakāpi.

Tāpēc vairums cilvēku saka, ka oglekļa metode ir derīga objektiem, kas ir ne vecāki par 40000 gadu. Nekas uz zemes nevar būt datēts ar miljoniem gadu, jo pats oglekļa metodes datēšanas periods ir daži tūkstoši gadi. Vilards Libijs (Willard Libby) izgudroja oglekļa metodes tehniku 20. gadsimta piecdesmito gadu sākumā. Tiek pieņemts, ka oglekļa 14 daudzums atmosfērā šodien (apmēram 0.0000765%) ir tādā pašā apjomā, kā dzīvos augos vai dzīvniekos, jo augi elpo CO2 un dzīvnieki ēd augus. Ogleklis 14 ir radioaktīvā oglekļa veids.

Tā kā saules radiācija izraisa C-14 veidošanos atmosfērā un parastas radioaktīvās noārdīšanās rezultātā tas izzūd, ir jābūt atskaites punktam, kurā veidošanās un sairšanas ātrums sakrīt. To sauc par līdzsvara punktu. Ļaujiet man jums parādīt piemēru: ja jūs censtos piepildīt mucu ar ūdeni, bet mucas sānos būtu izurbti caurumi, tad, šo mucu pildot, ūdens tecētu ārā pa caurumiem.

Kādā brīdī jūs lietu ūdeni iekšā un tas tecētu ārā ar to pašu ātrumu. Jūs nevarētu piepildīt mucu, ja netiktu pārsniegts līdzsvara punkts. Tādā pašā veidā C-14 vienlaicīgi veidojas un sairst. Tikko radītai zemei vajadzētu apmēram 30000 gadu, lai tad esošais C-14 daudzums atmosfērā sasniegtu šo līdzsvara punktu, jo tas lītu laukā, kamēr tajā lietu iekšā.

Pārbaudes rāda, ka Zeme joprojām nav sasniegusi līdzsvara punktu. Šodien atmosfērā ir vairāk C-14 nekā tas bija pirms 40 gadiem. Tas pierāda, ka Zeme vēl nav 30000 gadus veca! Pie tam, tas nozīmē, ka augos un dzīvniekos, kas dzīvoja iepriekš, bija mazāk C-14 nekā šodienas augiem un dzīvniekiem. Tikai šis vienīgais fakts pilnībā apgāž ar C-14 datēšanu iegūtos skaitļus.

Ogleklis atmosfērā parasti ir apvienots ar skābekli, veidojot ogļskābo gāzi (CO2). Augi elpo CO2 un tas iekļaujas augu audu sastāvā. Dzīvnieki ēd augus un tie iekļaujas dzīvnieku audu sastāvā. Ļoti mazs oglekļa procents, ko uzņem augi, ir radioaktīvais C-14. Kad augs vai dzīvnieks nomirst, tas pārstāj uzņemt gaisu un ēdienu, tātad tam vairs nav iespējams iegūt jaunu C-14. C-14, kas atrodas augos vai dzīvniekos, uzsāks sairt atpakaļ normālā slāpeklī. Jo vecāks ir objekts, jo mazāk tas satur oglekli-14. 1 grams oglekļa no dzīva auga liek Geigera skaitītājam klikšķēt 16 reizes minūtē sadaloties C-14.

Paraugs, kurš izraisa 8 klikšķus minūtē, būtu 5730 gadus vecs. (Apskatiet 46. lapā diagrammu par C-14). Lai gan šī tehnika sākumā šķiet laba, oglekļa-14 datēšana balstās uz diviem vienkāršiem pieņēmumiem. Acīmredzot tiek pieņemts, ka oglekļa-14 daudzums atmosfērā vienmēr ir bijis konstants un tā sairšanas ātrums arī ir bijis konstants. Neviens no šiem pieņēmumiem nav pierādāms vai saprātīgs.

Piemērs, kas varētu palīdzēt:

Iztēlojaties, ka jūs redzat degošu sveci istabā un ka vēlaties noteikt cik ilgi šī svece ir degusi pirms jūs to atradāt. Jūs varētu mērīt esošo sveces augstumu (teiksim – 17.8 centimetri) un degšanas ātrumu (teiksim – 2.54 centimetri stundā). Lai aprēķinātu sveces degšanas ilgumu no brīža, kad tika aizdedzināta svece, būtu nepieciešams izdarīt pieņēmumus. Acīmredzot mums būtu jāpieņem, ka svece vienmēr ir degusi ar to pašu ātrumu un jāpieņem sākotnējais sveces augstums.

Atbilde mainās, pamatojoties uz pieņēmumiem. Tāpat zinātnieki nezina, ka oglekļa-14 sairšanas ātrums ir bijis konstants. Viņi arī nezina, ka oglekļa-14 daudzums atmosfērā ir konstants. Tagadējās pārbaudes parāda, ka C-14 daudzums atmosfērā (kopš tas pirmo reizi ir izmērīts 20. gadsimta 50. gados), ir palielinājies. Tas varētu būt saistīts ar magnētiskā lauka pavājināšanos.
 

"Vai oglekļa datēšanas metode pierāda,
ka Zeme ir miljoniem gadu veca?"

<http://www.creationism.org/latvian/DrDinoCarbonDatingEarthMYO_lv.htm>

Galvenā:  Latviešu
www.creationism.org