Pretrunas Bībelē? (3)
Autors: Dave Woetzel    Tulkoja: Mārcis Rožkalns

Mans draugs Deivs Votzels saņēma e-pastu no kāda skeptiķa, kurš pārstāv portālu talkorigins.org. Šeit ir Deiva atbildes. Es (Kents Hovinds) dažos maznozīmīgos jautājumos viņam nepiekrītu, taču šeit ir ļoti daudz labas informācijas. Es neuzskatu, ka King James Bībelē ir slikti tulkojumi.
Dr. Kents Hovinds
 

    BĪBELĒ ATBILDĒTĀS PRETRUNAS

1. 5. Mozus 18:20-22 Viltus pravieša vārdi nepiepildās. Šim pravietim ir jāmirst.
2. Ecēhiēla 14:9 Ja pravietis ir maldināts, tad viņu ir maldinājis pats Dievs. Arī šajā gadījumā pravietim ir jāmirst.

Tu pārprati Ecēhiēla 14 tāpat, kā tu pārprati 2. Tesaloniķiešiem 2:11. Lai nu kā, šeit nav pretrunu. Lai šeit būtu pretruna, Dievam būtu viņš jāatbrīvo no soda.

1. 5. Mozus 23:2 Kastrāts var neiekļūt Dieva draudzē.
2. Jesajas 56:4-5 Daži kastrāti saņems īpašu atalgojumu.

Nu un? Baltajā Namā nedrīkst atrasties vīrs ar automātu. Daži vīri ar automātiem no prezidenta saņem „Purpura sirds” medaļas.

1. 5. Mozus 23:2 Kastrāts var neiekļūt Dieva draudzē.
2. Mateja 19:12 Vīri ir iedrošināti apsvērt domu par sevis kastrēšanu Dieva Valstības dēļ.

Tu nepareizi raksturoji Mateja 19. Taču lai nu kā, šeit nav pretrunu.

1. 5. Mozus 24:1-5 Vīrs var izšķirties no savas sievas, ja viņa viņu sadusmo; viņš un viņa var precēties atkal.
2. Marka 10:2-12 Šķiršanās ir nepareiza, un atkārtota precēšanās ir laulības pārkāpšana.

Kristus mainīja likumu un Viņš skaidri pateica, ka ievieš izmaiņas. Izmaiņas nav pretruna.

1. 5. Mozus 30:11-20 Turēt baušļus ir iespējams.
2. Romiešiem 3:20-23 Turēt baušļus nav iespējams.

5. Mozus grāmata pasaka, ka bauslis ir skaidrs un saprotams tā, lai mēs varētu to saprast un mums nebūtu attaisnojuma to neievērot. Šeit nevienā vietā nav teikts, ka cilvēkam būs iespējams dzīvot dzīvi perfekti nepārkāpjot nevienu bausli. Pāvils uzver, ka neviens cilvēks to nav paveicis. Patiesībā tādēļ upuri ir neatņemama baušļu sastāvdaļa.

1. Jozuas 11:20 Dievs dažiem neizrāda žēlastību.
2. Lūkas 6:36; Jēkaba 5:11 Dievs ir žēlsirdīgs.

Tieši pretēji – Dievs daudzus gadus bija žēlsirdīgs pret amoriešiem (1. Mozus 15:16) līdz viņu nekrietnība sasniedza tādu pakāpi, ka Dievs apņēmās tos iznīcināt (Jozuas 11).

1. Soģu 4:21 Sisers gulēja, kad Jaēla nogalināja viņu.
2. Soģu 5:25-27 Sisera stāvēja kājās.

Tur nav teikts, ka viņš stāvēja kājās, kad viņa nogalināja viņu. Tur tikai ir teikts, ka: pēc tam, kad viņa viņam iesita pa galvu (25. pants), viņš saliecās, nokrita, centās atkal piecelties un nokrita atkal. Man tas izskatās pēc nāves agonijas.

1. Jozuas 10:38-40 Jozuas pats ieņēma Debīru.
2. Soģu 1:11-15 Tas bija Otniēls, kurš tādā veidā ieguva Kāleba sievas (Aksas) roku.

Vai Zathras vispār cenšas saprast rakstvietu? Vai šīs kļūdas ir tīšām pārprastas vai tikai tā ir milzīga nekompetence? Jozua ar visu savu armiju šķērsoja zemi, iznīcinot visus cietokšņus un viņu pilsētas. Lai nu kā, dažas pilsētas iedzīvotāji atjaunoja un tās atkal bija jāiekaro. Novājinātās Debīras otro iekarošanu varēja veikt maza banda, ko vadīja Otniēls. Soģu grāmata sākas sakot, ka šis notikums notika tad PĒC Jozuas nāves. Paralēlā rakstvieta ir Jozuas 15:16, nevis Jozuas 10:38-40. LASI rakstus!

1. 1. Samuēla 8:2-22 Samuēls informē Dievu par to, ko viņš ir dzirdējis no citiem.
2. Salamana pamācības 15:3; Jeremijas 16:17, 23:24-25; Ebrejiem 4:13 Dievs ir visur. Viņš redz un dzird visu.

Nu un? Dievs labprāt klausās mūsos tāpat kā es labprāt klausos savā mazajā zēnā, kurš skrien pie manis un paskaidro ko tādu, ko es jau zinu.

1. 1. Samuēla 9:15-17 Tas Kungs saka Samuēlam, ka Sauls ir izvēlēts par Israēla vadoni un pasargās viņus no filistiešiem.
2. 1. Samuēla 15:35 Kungs nožēlo, ka ir izvēlējies Saulu.
3. 1. Samuēla 31:4-7 Sauls izdarīja pašnāvību un Israēlu sakāva filistieši.

Pirmkārt, Dievs nesaka, ka Sauls paglābs viņus no filistiešiem; bet tikai to, ka viņš tika izvēlēts, lai darītu šo darbu. 1. Samuēla 14:47-48 un sekojošās nodaļas norāda, ka diezgan ilgi viņš veiksmīgi pildīja savu lomu. Lai nu kā, galu galā viņš nepaklausa Dievam un piekāpjas filistiešiem . Vai tā būtu Dieva vaina?

1. 1. Samuēla 15:7-8, 20 Amalekieši ir iznīcināti pilnībā
2. 1. Samuēla 27:8-9 Viņi ir iznīcināti pilnībā (atkal?)
3. 1. Samuēla 30:1, 17-18 Viņi devās uz Ciklāgu un Dāvids sakāva viņus (atkal?)

Pirmkārt, 1. Samuēla 15:9 norāda, ka viņi izvēlējās pēc noteiktiem kritērijiem, kurus iznīcināt – tādējādi nepaklausot Dieva pavēlei. Otrkārt, kad nācija ir „iznīcināta pilnībā”, tas nenozīmē, ka IKVIENS šīs tautības cilvēks (kāds, kurš varēja šajā teritorijā arī nebūt tajā laikā) tika nogalināts. Protams, bija arī tādi, kuri aizbēga vai ceļoja citur un pēc gadiem atgriezās un atjaunoja viņu cilts dzimteni. Pirmajā kampaņā viņi okupēja milzīgas karaļvalsts pilsētu platības. Otrā gadījumā tās ir individuālas pilsētas, kas ir tik vājas, lai Dāvida ārpus-likuma banda tās spētu iekarot.

1. 1. Samuēla 16:10-11, 17:12 Isajam bija septiņi dēli un vēl Dāvids, kopā astoņi.
2. 1. Laiku 2:13-15 Viņam kopā bija septiņi dēli.

Tajā laikā bija karš un Isaja dēli atradās pašā šī kara darbības centrā. Vai tas ir pārsteidzoši, ka Isajs zaudēja vienu dēlu laikā, kad tika reģistrēti radu raksti Laiku grāmatās?

1. 1. Samuēla 16:19-23 Sauls ļoti labi pazina Dāvidu pirms pēdējās tikšanās ar Goliātu.
2. 1. Samuēla 17:55-58 Sauls nepazina Dāvidu viņa tikšanās laikā ar Goliātu un jautāja par Dāvida identitāti.

Sauls redzēja Dāvidu pirms cīņas (1. Samuēla 17:38). No 55. līdz 58. pantam nav teikts, ka Sauls nepazina Dāvidu. Tur teikts, ka Sauls jautāja, KĀ DĒLS Dāvids bija. Līdzīgi kā viņš aizmirsa Isajas vārdu (pat tad, kad viņš nosūtīja pāris ziņas Isajam, par ko teikts iepriekšējā rakstu vietā).

1. 1. Samuēla 17:50 Dāvids ar lingas palīdzību nogalināja Goliātu.
2. 1. Samuēla 17:51 Dāvids nogalināja Goliātu (atkal?) ar zobenu.

Jebkurš Svētdienas Skolas bērns tev atbildēs par šo jautājumu. Goliāts nokrita ar seju uz zemes un Dāvids pārliecinājās par viņa nāvi nocērtot viņa galvu. To sauc par „viņa piebeigšanu”.

Jonathan Sampson komentārs
Dāvids izdarīja tā, kā rakstīts 17:46. Vienkārši tā kā to bija apsolījis Goliātam. 1. Samuēla 17:46 (KJV) Dāvids teica Goliātam: „Šodien tas KUNGS nodos tevi manā rokā; un es sakaušu tevi un nocirtīšu tavu galvu; un es šodien nodošu filistiešu līķus putniem gaisā un savvaļas zemes zvēriem; lai visa zeme zinātu, ka šeit ir Israēla Dievs.”

1. 1. Samuēla 17:50 Dāvids nogalināja Goliātu.
2. 2. Samuēla 21:19 Ēlhanans nogalināja Goliātu. (Ievērojiet: Daži tulkojumi ievieto vārdu „brālis” pirms Ēlhanana(-am). Tas ir papildinājums sākotnējiem manuskriptiem – acīmredzot, lai mēģinātu labot šo nekonsekvenci.) [Labs iemesls, lai paliktu pie KJV!]

Kopš kura brīža tu esi norūpējies par oriģinālajiem manuskriptiem? Skaidri redzams, ka milzis no 2. Samuēla 21:19 ir cita persona, jo ir pilnīgi atšķirīgs laika posms un otrais tiek saukts par „Gittite” (Gāta). iespējams tie četri bija Goliāta dēli (šķiet, par to teikts 22. pantā) un viens no viņiem tika nosaukts sava tēva vārdā.

1. 1. Samuēla 21:1-6 Ahimelehs bija augstais priesteris, kad Dāvids apēda maizi.
2. Marka 2:26 Abjatārs tolaik bija augstais priesteris.

Abjatārs bija augstais priesteris. Viņa tēvs, Ahimalehs, 1. Samuēla 21. nodaļā netiek saukts par augsto priesteri. Tajā laikā viņš tiek saukts tikai par priesteri. (Viņš varēja būt bijušais augstais priesteris pēc vienošanās, gluži kā Anna un Kajafa Kristus laikā.)

1. 1. Samuēla 28:6 Sauls jautāja tam Kungam, bet atbildi nesaņēma.
2. 1. Laiku 10:13-14 Sauls nomira, jo nejautāja tam Kungam.

Sauls ir perfekta Salamana pamācību 1:24-26 ilustrācija. Rakstu vieta 1. Laiku grāmatā saka, ka Sauls nomira vairāku iemeslu dēļ, tai skaitā dēļ „nejautāšanas tam Kungam”. Viņš nemainīja savu attieksmi un rīcību līdz bija jau par vēlu un Dieva spriedums bija jau durvju priekšā.

1. 1. Samuēla 31:4-6 Sauls sevi nogalināja uzkrītot savam zobenam.
2. 2. Samuēla 2:2-10 Saulu nogalināja Amaleks pēc paša pavēles.
3. 2. Samuēla 21:12 Saulu nogalināja filistieši Gileādā.
4. 1. Laiku 10:13-14 Saulu nogalināja Dievs.

Dievs virzīja Saula nonāvēšanu kā mēs to aplūkojām iepriekš. Dievs lietoja filistiešus, lai īstenota Savu spriedumu. Nav pretrunas sakot: „Saulu nogalināja filistieši”, jo viņš izdarīja pašnāvību īsi pirms tam, kad viņi jau bija tik tuvu tikuši, lai nogalinātu Saulu. Es uzskatu, ka tu kļūdījies vienā no savām atsaucēm. Iespējams, tu domāji 2. Samuēla 1:2-10? Šeit Amaleks meloja sakostiem zobiem cerot uz atlīdzību.

1. 2. Samuēla 6:23 Mihalai nebija bērnu
2. 2. Samuēla 21:8 (KJV) Viņai bija pieci dēli

Slikts KJV tulkojums. Tā bija Mihalas māsa.

Jonathan Sampson komentārs:
Es nepiekrītu, ka šis ir slikts KJV tulkojums. Šeit nav pretrunu. Mihalai un Merabai (Mihālas vecākā māsa) acīmredzot abām bija ar to kāda saistība. Merabai (Adriēla sieva saskaņā ar 1. Samuēla 18:19) visticamāk bija bērni no Adriēla, un Mihala (kura bija iemīlējusies Dāvidā saskaņā 1. Samuēla 18:20 un vēlāk apprecēja Dāvidu saskaņā ar 1. Samuēla 18:27) „pieņēma audzināšanā” (2. Samuēla 21:8) zēnus gluži kā to saka KJV. Mana tante pieņēma audzināšanā manu jaunāko māsu, lai gan viņa piedzima manai bioloģiskajai mātei.

1. 2. Samuēla 24:1 Tas Kungs iedvesmoja Dāvidu veikt tautas skaitīšanu.
2. 1. Laiku 21:1 Sātans iedvesmoja veikt tauta skaitīšanu.

Atkal, slikts KJV tulkojums 2. Samuēla 24:1. Dievs atļāva to, bet Sātans to iedvesmoja.

1. 2. Samuēla 24:9 Tautas skaitīšanas rezultāts: Israēls 800 000 un jūdi 500 000
2. 1. Laiku 21:5 Tautas skaitīšanas rezultāts: Israēls 1 100 000 un jūdi 470 000

Varēja būt tā, ka pastāvēja dažādi skaitļi, jo 1. Laiku 21:6 norāda, ka Joābs tīšām paveica pavirši šo darbu, kļūdaini saskaitot visas ciltis, jo uzskatīja karaļa pavēli par pretīgu. Bet šo pretrunu var atrisināt, ja mēs ņemam vērā, kas tika un kas netika ieskaitīts katrā skaitīšanas reizē. Ievērojiet, ka 800 000 israēliešu pulkā iespējams netika ieskaitīts 288 000 pastāvīgo armijas vīru, par kuriem rakstīts 1. Laiku 27:1-15 vai 12 000 vīru, kas speciāli tika novietoti galvaspilsētā (2. Laiku 1:14). Analoģiski 470 000 jūdu netika ieskaitīti 30 000 jūdu pastāvīgās armijas pulkā (2. Samuēla 6:1).

1. 2. Samuēla 24:10-17 Dāvids grēkoja uzņemoties tautas skaitīšanu.
2. 1. Ķēniņu 15:5 Dāvida (visā dzīves laikā) vienīgais grēks bija par ko citu.

1. Ķēniņu 15:5 nesaka, ka Dāvids grēkoja tikai vienreiz. Tur teikts, ka viņš tīši pārkāpa Dieva pavēli (visticamāk saistībā ar 10 baušļiem) tikai vienu reizi.

1. 2. Samuēla 24:24 Dāvids maksāja 50 seķeļu sudraba īpašuma iegādei.
2. 1. Laiku 21:22-25 Viņš maksāja 600 seķeļu zelta.

Virspusēji skatoties, tā noteikti ir uzskatāma par pretrunu. Lai nu kā, pieņemsim, ka 50 seķeļu sudraba bija nenozīmīga maksa (atsaucoties uz 2. Mozus 21:32), ko maksāt par platību, kam vēlāk bija jākļūst par tempļa kalnu. Tā varētu būt piemērota maksa par vērša iejūgu. 1. Laiku grāmata šķiet norāda, ka sākotnējā diskusija bija par īpašumu. Omans pēc tam piedāvāja Dāvidam arī iejūgus. 2. Samuēla 24:24 saka, ka viņš nopirka īpašumu un iejūgus par 50 seķeļu sudraba. Iespējams, tas būtu bijis vislabākais pakalpojums: Dāvids nopirka īpašumu; un vēl viņš papildus nopirka par 50 seķeļiem sudraba vēršu iejūgus.

1. 1. Ķēniņu 3;12 Dievs Salamanu padarīja par gudrāko vīru, kas jebkad ir dzīvojis (līdz šim…)
2. 1. Ķēniņu 11:1-13 Salamans mīlēja daudzas sievietes no citām valstīm (pretēji Dieva skaidri noteiktajam aizliegumam), kuras pievērsa viņu citiem dieviem (par ko viņš nopelnīja nāvi).

Būt gudram un izlemt par kaut ko (lietojot šo gudrību) ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Tas ir tāpat kā – tev ir nauda un prasme to labi ieguldīt. Viena no mūžīgajām tēmām traģiskajās drāmās ir personāžs, kurš zina kā ir labāk, bet tik un tā pieļauj fatālu kļūdu.

1. 1. Ķēniņu 3:12, 4;29, 10:23-24; 2. Laiku 9:22-23 Dievs padarīja Salamanu par gudrāko ķēniņu un gudrāko vīru, kāds jebkad ir dzīvojis. Neviens nav bijis un nebūs kā viņš bija.
2. Mateja 12:42, Lūkas 11:31 Jēzus saka: „…tagad šeit ir varenāks nekā Salamans.”

Pirmkārt, tu nostādi „gudrību” pret „varenību” (āboli un apelsīni). Otrkārt, nekad neviens nav bijis tik gudrs kā Salamans. Kristus bija iemiesojies Dievs un nevar būt uzskatāms par parastu cilvēku.

1. 1. Ķēniņu 4:26 Salamanam bija 40 000 zirgu (vai zirgu novietnes)
2. 2. Laiku 9:25 Viņam bija 4000 zirgu (vai zirgu novietnes)

Jau atkal tu kļūdies vienkārši lasot rakstus. Tāpat kā viss cits, šis skaitlis laika gaitā ir mainījies. Notikums Ķēniņu grāmatā norisinās pirms tempļa uzcelšanas, kamēr notikumi Laiku grāmatā norisinās pēc daudziem gadiem. Paralēlā rakstu vieta 2. Laiku 9:25 ir 1. Ķēniņu 10:26.

Dr. Hovinda komentārs:
Daudzi izsmējēji ir citējuši 1. Ķēniņu 4;26 [„Un Salamanam bija četrdesmit tūkstoši novietņu kara ratu zirgiem un divpadsmit tūkstoši jātnieku.”] un 2. Laiku 9:25 [„Un Salamanam bija četri tūkstoši novietņu zirgiem un kara ratiem, un divpadsmit tūkstoši jātnieku.”] kā pretrunīgus pantus. Šeit nav pretrunu. Viņam bija 40 000 novietņu zirgiem, kamēr tikai 4000 novietņu kara ratiem. Viņiem bija 10 vīri un 10 zirgi uz vieniem kara ratiem gadījumā, ja nu „riepa mīksta”. Skatiet 2. Samuēla 10:18 [„Un sīrieši bēga Israēla priekšā; un Dāvids sakāva sīriešu vīrus septiņi simts kara ratos,”] un 1. Laiku 19:18 [„Un sīrieši bēga Israēla priekšā, un Dāvids nogalināja no sīriešiem septiņus tūkstošus kara ratu vadītāju,”], lai redzētu to pašu būtību. Vīru skaits 700 kara ratos ir 7000 vīru.

1. 1. Ķēniņu 5:30 (KJV 5:16) Salamanam bija 3 300 pārvaldnieku.
2. 2. Laiku 2:1 (KJV 2:22) Viņam bija 3 600 pārvaldnieku.

Rakstu vieta 1. Ķēniņu grāmatā specifiski neiekļauj „virsuzraugus”, kuru skaits varēja būt 300.

1. Ķēniņu 7:15-22 Abu stabu augstums bija 18 olektis.
2. 2. Laiku 3:15-17 To augstums bija 35 olektis.

Tā šķiet varētu būt pietiekami uzkrītoša kļūda (nosakot nepareizu mērvienību kļūdoties par divām reizēm). Aplūkosim aprakstu uzmanīgi. Rakstu vieta 1. Ķēniņu saka: „Un viņš taisīja divus vara stabus: KATRS bija astoņpadsmit olektis augsts…” Ķēniņu grāmata tālāk norāda – tempļa iznīcināšanas laikā (2. Ķēniņu 25:16) – ka „VIENA staba augstums bija 18 olektis…” un identisks apraksts ir atrodams Jeremijas 52:20-21. 2. Laiku grāmata lieto mazliet citādu aprakstu: „viņš lika uzcelt svētnīcas nama priekšā divus stabus, trīsdesmit piecas olektis augstus…” Iespējams autors salika tos kopā, lai parādītu kopējo augstumu. Tā kā tas bija kausēts akmens, izveidots no māla veidnēm zemē, iespējams sākotnēji tie tika mērīti no viena gala līdz otram (1. Ķēniņu 7:46).

1. 1. Ķēniņu 7:26 Salamana „izlietās jūras” tilpums bija 2000 batu (1 bats = 8 galoni = 30 litri).
2. 2. Laiku 4:5 Tās tilpums bija 3000 bati.

Abi varianti ir pareizi. Tā „saņēma un turēja” līdz pat 3000 batiem (Laiku grāmata). Ķēniņu grāmatā teikts, ka tā „saturēja” 2000 batus. Acīmredzot viņi nepraktizēja tās piepildīšanu līdz augšai, iespējams atstājot to piemērotu mazgāšanai.

1. 1. Ķēniņu 8:12; 2. Laiku 6:1; Psalmi 18:11 Dievs mājo biezā tumsībā.
2. 1. Timotejam 6:16 Dievs mājo nepiekļūstamā gaismā.

Es mājoju Ņūhemšīrā UN Amerikas Savienotajās Valstīs UN uz pasaules. Dažas vietas ir vairāk vai mazāk gaišas. Dievs mājo debesīs nepieejamā gaismā. Starp trešajām debesīm un zemi ir abi – pilnīgas tumsības norobežojums, lai neviens cilvēks nekad neredzētu tai cauri, un ārējā visuma tumsa. 2. Mozus 19:21, 20:21 un 24:15-18 ir laba ilustrācija par to, kā Dievs mājo spēcīgā gaismā ar aizsargājošu tumsas sfēru.

1. Ķēniņu 8:13; Apustuļu darbi 7:47 Salamans, kuru Dievs padarīja par gudrāko vīru, uzbūvēja viņa templi kā mājokli Dievam.
2. Apustuļu darbi 7:48-49 Dievs nemājo cilvēka uzceltajos tempļos.

Taču Dievs īpašā veidā apmeklēja templi. Beigās templis bija vairāk kā vieta cilvēkam, kur komunicēt ar Dievu, nekā māja, kurā Dievs uz šīs zemes varēja dzīvot. Lai nu kā, ja es zinātu, ka Dievs līdzīgā veidā apciemotu māju, kuru es uzceltu, es ar prieku pavadītu visu savu atlikušo mūžu ceļot šo māju Viņam.

1. 1.Ķēniņu 9:28 420 talentu zelta tika atvesti no Ofīras.
2. 2. Laiku 8:18 450 talentu zelta tika atvesti no Ofīras.

DAUDZ tika ceļots uz Ofīru, lai atvestu zeltu. 1. Laiku 29:4 norāda, ka 3000 talentu Ofīras zelta tika noglabāti tempļa celtniecībai!

1. 1.Ķēniņu 15:14 Asa nenovāca augstieņu vietas.
2. 2. Laiku 14:2-3 Viņš novāca tās.

Laiku grāmatas rakstu vieta apraksta viņa pilsētu tīrīšanu Jūdā (skatiet 5. pantu). 15. nodaļā viņš uzsāk tīrīt Benjamīnu un daļu Eiframas no tās elku dievinošajām augstajām vietām (15:8). Lai nu kā , nodaļa beidzas tāpat kā rakstu vieta 1. Ķēniņu grāmatā. 17. pants norāda, ka viņš netīrīja zemes atlikušo daļu. Iespējams viņš savas valdīšanas laika beigās pat atļāva dažām atkal parādīties Jūdejā. Tolaik tās tika novāktas un uzceltas diezgan regulāri.

1. 1. Ķēniņu 16:6-8 Baeša nomira divdesmit sestajā ķēniņa Asas valdīšanas gadā.
2. 2. Laiku 16:1 Baeša uzcēla pilsētu trīsdesmit sestajā ķēniņa Asas valdīšanas gadā.

Jūdu tradīcijā karaliene nebija paredzēta pēc būtības. Šeit karaliene-māte Maāha ieņem svarīgu lomu, kad viņas dēls Abijāms nomira pēc tikai trīs gadu vadīšanas. Viņa adoptēja vienu no viņa dēliem Asa (1.Ķēniņu 15:10) acīmredzot tikai kā figūru un patiesībā valdīja pati turpmākos desmit gadus (2. Laiku 14:2). Pēc šī laika posma Asa uzvar lielu kauju un priestera iedrošināts (15.nodaļa) pārņem varu. Viņš izvāc elkus no Jūdejas UN Benjamīnas (kā iepriekš izklāstīts) un gāž karalieni elku dievinātāju Maāhu (1. Ķēniņu 15:13 un 2. Laiku 15:16). Tā vien izskatās, ka šī Karalienes un Asas desmit gadu blakus valdīšana ir iemesls desmit gadu pretrunai datējot (Baeša gadījumā) Asas valdīšanas laiku.

1. 1. Ķēniņu 16:23 Omrijs kļuva par ķēniņu Asas valdīšanas trīsdesmit pirmajā gadā un viņš valdīja pavisam divpadsmit gadus.
2. 1. Ķēniņu 16:28-29 Omrijs nomira un viņa dēls Ahabs kļuva par ķēniņu trīsdesmit astotajā Asas valdīšanas gadā. (Piezīme: No trīsdesmit pirmā līdz trīsdesmit astotajam sanāk septiņi vai astoņi valdīšanas gadi.)

Šeit mums ir sarežģīts gadījums. Elasam bija jākļūst par likumīgu ķēniņu. Bet viens no viņa ģenerāļiem Zimri sazvērējās un nogalināja viņu. Nodevējs Zimri sāka valdīšanu Asas divdesmit septītajā gadā. Viņš valdīja tikai septiņas dienas (1. Ķēniņu 16:15) pirms viņu gāza Omrijs – cits ģenerālis. Omrijs nekavējoties sāk valdīt, taču sastopas ar sāncensi – ķēniņu Tiniju (21. pants), kurš baudīja pusi Israēlas tautas uzticību. Pēc gadiem Omrijs gūst pārsvaru. Kad viņa sāncensis nomirst, viņš kļūst par neapstrīdamu Israēla ķēniņu (23. pants). Lai nu kā, viņa kopējais valdīšanas laiks bija no Asas divdesmit septītā līdz Asas trīsdesmit astotajam gadam, kas aptuveni ir divpadsmit gadi.

1. 1. Ķēniņu 22:23; 2. Laiku 18:22; 2. Tesaloniķiešiem 2:11 Dievs pats iedveš melu garu.
2. Sālamana pam. 12:22 Dievs neieredz melīgas lūpas un priecājas par godīgumu.

Par tieši tādu pašu iebildumu ir atbildēts jau iepriekš.

1. 1. Ķēniņu 22:42-43 Jošafats nenovāca augstieņu vietas.
2. 2. Laiku 17:5-6 Viņš tās novāca.

Laiku grāmatas rakstu vieta saka, ka viņš izvāca tās no JŪDEJAS. Nav šaubu, ka viņš iztīrīja reģionu ap kapitoliju. 2. Laiku 20:33 apstiprina Ķēniņu grāmatas rakstu vietu, ka viņš nekad nav iztīrījis visu zemi pilnībā. Iespējams viņš arī atļāva dažām atjaunoties viņa valdīšanas laika beigās. (Tās daudz radās un pazuda šajā laikā.)

1. 2. Ķēniņu 2:11 Elija uzbrauca uz debesīm.
2. Jāņa 3:13 Tikai Cilvēka Dēls (Jēzus) ir pacēlies līdz debesīm.
3. 2. Korintiešiem 12:2-4 Nezināms vīrs, kuru pazina Pāvils, uzgāja debesīs un nonāca atpakaļ.
4. Ebrejiem 11:5 Ēnohs bija nosūtīts uz debesīm.

Tava problēma ir Jāņa evaņģēlija interpretācija. Kristus nesaka, ka neviens nav nomiris un devies uz debesīm. Tas būtu nejēdzīgi. Aplūko kontekstu (11. pants). Kristus norāj Nikodēmu par šaubām. Ja viņš neticēja Kristum par zemes jautājumiem, kurus varēja redzēt un pārbaudīt; kā gan viņš varēja ticēt debesu lietām, kur neviens cilvēks nav spējīgs uzbraukt un pārbaudīt? Tie, kuri minēti Svētajos Rakstos un ir redzējuši debesis, ir redzējuši vīziju (vai ir tikuši aizrauti garā). Viņi nav izlēmuši doties augšup un ieraudzīt Dievu. Starp citu, notikums 2. Korintiešiem vēl nebija zināms, kad tika sarakstīts Jāņa evaņģēlijs.

1. 2. Ķēniņu 4:32-37 Miris bērns ir uzcelts no mirušajiem (ilgi pirms Jēzus laika).
2. Mateja 9:18-25; Jāņa 11:38-44 Divi cilvēki ir uzcelti no mirušajiem (to izdarīja Jēzus pats).
3. Apustuļu darbi 26:23 Jēzus bija pirmais, kas ir uzcelts no mirušajiem.

Ir vēl bijuši daudzi, kuri ir uzcelti no mirušajiem, bet tu neesi to citējis (ieskaitot pašu Pāvilu). Lai nu kā, šeit pastāv fundamentāla atšķirība. Viņi visi nomira vēl vienu reizi. Pāvils runā par augšāmcelšanos dzīvei (iegūstot JAUNU ķermeni). Izlasi 1. Korintiešiem 15:20-23. Kristus ir pirmais ar ikkatru, kurš tic, lai sekotu.

1. 2. Ķēniņu 8:25-26 Ahasja bija 22 gadus vecs, kad viņš sāka valdīt.
2. 2. Laiku 22:1 Viņam bija 42 gadi, kad viņš sāka valdīt.

2. Laiku 21:20 saka, ka Ahasjas tēvs sāka valdīt trīsdesmit divu gadu vecumā. Viņš valdīja astoņus gadus un tad nomira (četrdesmit gadu vecumā). Acīmredzot viņa dēls tajā laikā nevarēja būt 42 gadus vecs! Šī varētu būt kopēšanas kļūda – 42 oriģinālā tika aizstāts ar 22. Lai nu kā, ir arī iespējams, ka bija pāris ķēniņu, kuri šeit valdīja īsu periodu (jo Ahasja valdīja tikai vienu gadu). Pamatojums šai domai – vārdu sajaukums, kas šajā laikā parādās ķēniņam (Joahass 2. Laiku 21:17 un Ahasja 2. Laiku 22:6). Vēl vairāk, Mateja 1:8 pilnībā izlaiž šo ģenealoģijas daļu, kas tālāk rada apjukumu šajā jautājumā. Tā vien izskatās, ka Ahasja bija ĻOTI izplatīts vārds. Ievērojiet, ka 2. Laiku 21:2 Ahasjam ir divi tēvoči vārdā Azarja! Iespējams, ka viens no viņiem nesen bija valdījis. Gadu starpība noteikti iekļautos rāmjos. Ievērojiet arī zemāk rakstīto.

1. 2. Ķēniņu 9:27 Jehus sašāva Ahasju netālu no Jibleāmas. Ahasja bēga uz Megidu un tur nomira.
2. 2. Laiku 22:9 Ahasja tika atrasts slēpjamies Samārijā, atvests pie Jehus un nonāvēts.

Ir ļoti iespējams, ka mēs šeit sastopamies ar diviem dažādiem indivīdiem. Pamatojums – 2. Ķēniņu apraksta kā Jehus pēc Ahasjas nogalināšanas dodas uz Samariju un nogalina daudzus citus ķēniņa ģimenes locekļus (2. Ķēniņu 10:12-14). Turklāt Ahasja, kas ir nogalināts 2. Laiku 22:9, tiek saukts par Jošafāta dēlu (nevis mazdēlu) un 2. Laiku 21:2 mēs pamanām, ka Jošafātam bija divi dēli vārdā Azarja. Ņemiet vērā arī iepriekš rakstīto augstāk.

1. 2. Ķēniņu 16:5 Sīrijas ķēniņš un Israēla ķēniņa dēls neuzvarēja Ahasu.
2. 2. Laiku 28:5-6 Viņi uzvarēja Ahasu.

Tā nav viennozīmīga uzvara. 2. Ķēniņa grāmatas rakstvieta saka, ka Sīrijas un Israēla konfederācija ielenca Jeruzālemi (kurā Ahass atkāpās), bet neieņēma to. Lai nu kā, saskaņā ar 6. pantu viņi ieņēma lielas Jūdas teritorijas. 2. Laiku grāmatas rakstu vieta detalizēti apraksta sakāvi un izlaupīšanu Jeruzālemes apkārtnes reģionā. Šīs nodaļas beigas skaidri parāda, ka viņi neieņēma Jeruzālemi un nenogalināja Ahasu (jo dārgumi palika neskarti).

1. 2. Ķēniņu 24:8 Joahīnam (Jojakīmam) bija astoņpadsmit gadi, kad viņš sāka valdīt.
2. 2. Laiku 36:9 Viņam bija astoņi. (Piezīme: šī pretruna ir bijusi „izlabota” dažās versijās).

Tā ir patiesība, ka šī ir pretruna mums pieejamos ebreju manuskriptos. Kāds piedāvā versiju, ka viņš kopā ar tēvu valdīja desmit gadus (taču rakstos nav pamatojuma šādam izskaidrojumam). Ebreju skaitļi bija viens no lielākajiem izaicinājumiem pārrakstītājiem, kuri kopēja rakstus cauri gadsimtiem. Ebreji skaitļu vietā lietoja burtus. Burti no „Koph” līdz „Tau” izsaka simtus līdz četriem simtiem. Pieci noteikti ebreju burti uzrakstīti dažādās formās, sevī satur simtus līdz deviņiem simtiem, kamēr tūkstoši ir izteikti ar diviem punktiem uz attiecīgās burta vienības (piemēram, burts „Teht” viens pats nozīmē 9; ar diviem punktiem – deviņi tūkstoši). Kļūda ebreju skaitļu pārrakstīšana tādā veidā kļūst viegli pieļaujama, numerācijas akurātuma saglabāšana – ārkārtīgi grūta.

1. 2. Ķēniņu 24:8 Jojahīns (Jojakims) valdīja trīs mēnešus.
2. 2. Laiku 36:9 Viņš valdīja trīs mēnešus un desmit dienas.

Šis nu patiešām ir nožēlojami! Ja tu uzskati, ka Ķēniņu grāmatas rakstu vieta ir nepareiza, jo Laiku grāmatas rakstu vieta ir precīzāka, tad tu nekad nevari būt apmierināts. Piemēram, es esmu pārliecināts, ka tas nebija tieši desmit dienas. Iespējams bija trīs mēneši , desmit dienas un vēl dažas minūtes.

1. 2. Ķēniņu 24:17 Jojahīnu (Jojakims) nomainīja viņa tēva brālis.
2. 2. Laiku 36:10 Viņu nomainīja viņa brālis.

Jojahīns bija Jojakima dēls. Tādēļ viņš bija brālis Jojakimam un tēva brālis Jojahīnam. Tā kā rakstu vieta 2. Laiku 36:10 tikai īsumā piemin Jojahīnu, ir viegli domāt, ka viņi bija viena persona. Patiešām, ir runa par Jojakimu, kad tiek pieminēts viņš kā brālis Cedekijam. Pilnīgi skaidri tas ir pateikts 1. Laiku 3:15 un Jeremijas 37:1.

1. 2. Laiku 3:11-13 Raduraksti: Jorāms, Ahasja, Joass, Amacja, Asarja, Jotāms.
2. Mateja 1:8-9 Raduraksti: Jorāms, Usija, Jotāms u.t.t.

Es nevaru atrast tavus uzskaitītos radurakstus 2. Laiku 3:11-13 (tulkotāja piezīme: pretrunu autors iespējams domāja 1. Laiku 3:11-13). 2. Laiku grāmata ieliek Ahasju, Joasu un Amacju starp Jorāmu un Jotāmu. iespējams tā ir kopēšanas kļūda, kādas jau līdzīgas esam piefiksējuši. Tas nevar būtiski ietekmēt neko Ticības doktrīnā. (Neviena no tām neietekmē). Arī ir iespējams, ka šajos radurakstos attiecīgās personas tika izņemtas ar nolūku. Lai gan tas šķistu neparasti, salīdzinot 1. Mozus 11:12 ar Lūkas 3:35-36 redzam, ka tiek izlaists Kains. Un tā vien šķiet, ka saskaņā ar jūdu tradīcijām, apzīmējums „dēls” bija ļoti „stiepjams” jēdziens. Ir vairākas vietas rakstos, kur mazdēls tiek saukts par dēlu vai znotu sauc par dēlu.

1. 2. Laiku 3:19 Pedajs bija Zerubābela tēvs.
2. Ezras 3:2 Šealtiēls bija Zerubābela tēvs.

2. Laiku 3:19 nepastāv (tulkotāja piezīme: pretrunu autors iespējams domāja 1. Laiku 3:11-13). Pie tam tu runā par divām dažādām personām. Iesācējiem – pārbaudiet laika periodus.

1. 2. Laiku 19:7, Apustuļu darbi 10:34, Romiešiem 2:11 Ar to Kungu nav nekādas netaisnības un neobjektivitātes.
2. Romiešiem 9:15-18 Dievs izrāda žēlastību (un nocietina sirdis) tiem, kuriem to vēlas.

Identisks iebildums jau ir atspēkots iepriekš.

1. Ezras 2:3-64 (Norāda visas draudzes skaitu – 42360, lai gan faktiskā summa ir apmēram 30000).

Es skatos, ka tu necitē otro pantu, kurā skaidri tiek noteikts, ka rakstu vieta uzskaita tikai vīriešus. Ievēro arī 2:22-23, kur vienlaicīgi tiek uzskaitīti „vīri”. Nav nekādu šaubu par skaitlisko atšķirību, jo sievietes tika uzskatītas kā daļa no „visas draudzes”. Lai gan tas nozīmē, ka vīriešu bija divreiz vairāk nekā sievietes – varētu sagaidīt, ka dzimtas atjaunošanas akts piesaistītu daudzus jaunus un neprecētus vīriešus. Patiešām, Ezras 9 apraksta masīvu konfrontāciju, jo jūdu jaunie vīrieši ņēma sev neebreju sievas pārkāpjot Dieva likumu.

1. Ījaba 2:3-6, 21:7-13; 2. Timoteja 3:12 Dievbijīgos vajā un soda, bet ļaundari dzīvo līdz vecumam, ir veselīgi un vareni; un viņus Dievs nesoda.
2. Psalmi 55:23, 92:12-14; Sālamana pamācības 10:2-3, 27-31, 12:2, 21 Ļaundaru dzīves tiek izbeigtas ātri. Taisnīgie zeļ un iegūst labvēlību no tā Kunga.

Šis paradokss arī ir Asafa tēma 73. Psalmā. Visbeidzot šīs nodaļas beigās viņš saprot, ka pastāv divas darbības, kuras jāveic spēlējot dzīves spēli. Pirmkārt, pirmais nostādījums varētu tiešām būt kristieša pieredze. Citreiz kristieši var nebūt vajāti, bet Dievs vienmēr soda viņus, ja viņi neklausa. Bezdievīgajiem varētu veikties kādu laiku. Otrkārt, kristieši vienmēr ir uzvarētāji. Bezdievīgie vienmēr tiek tiesāti. Kāds gudrs vīrs reiz ir teicis: „Dzīve, kāda tā ir uz zemes, ir tā vienīgā elle, ko pieredzēs ticīgais un ir vienīgā debess, ko pieredzēs neticīgais.”

1. Psalmi 10:1 Dievu nevar atrast tad, kad tas ir nepieciešams. Viņš ir „tālu prom”.
2. Psalmi 145:18 Dievs ir tuvu tiem, kas viņu sauc taisnībā.

Psalmists šeit neizsaka apgalvojumu. Viņš raudot izkliedz retorisku jautājumu, jo šķiet, ka Dievs viņam neatbild. Tā ir pieredze, ko varētu apstiprināt daudzi. Dažreiz šķiet, ka Dievs mūs nedzird. 17. pantā viņam bija pārliecība, ka Dievs dzirdēja viņa lūgšanu. Lūkas 18:7 saka, ka Dievs dzird, cauri laikiem viņš „vilcinās”, lai pārbaudītu mūsu dedzību.

1. Psalmi 22:1-2 Dievs dažreiz atstāj savu bērnus. Viņš neatbild.
2. Psalmi 46:1 Dievs ir patvērums, spēks un tūlītējs palīgs.

Tas pats, kas iepriekš.

1. Psalmi 30:5; Jeremijas 3:12; Mihas 7:18 Dieva dusmas neilgst mūžīgi.
2. Jeremijas 17:4; Mateja 25:46 Tās ilgst mūžīgi. (Viņš ir nodrošinājis mūžīgo sodīšanu).

Atšķirīgs šeit nav Dievs, bet Viņa dusmu objekts. Viņš ir dusmīgs uz Saviem bērniem, kad viņi nepaklausa, bet vēlas piedot, kad viņi atgriežas. Viņš ir mūžīgi dusmīgs uz tiem, kuri dumpojas pret Viņu un nicina Viņa žēlastību.

1. Psalmi 58:10-11 Taisnīgajam jālīksmojas, kad viņš redz atriebību.
2. Salamana pamācība 24:16-18 Nelīksmojies, kad tavs ienaidnieks krīt vai paklūp.

Šeit ir divi dažādi apstākļi. Pirmajā rakstu vietā ir ļauni cilvēki. Kristieši līksmojas redzot notvertu un pēc taisnības sodītu sērijveida slepkavu. Otrs gadījums ir pa ienaidnieku vai pretinieku, kuru piemeklē nelaime. Mums par to nav ļauni jātīksminās.

1. Psalmi 78:69; Salamana augstā dziesma 1:4, 3:14 Zeme tika nostiprināta uz mūžīgiem laikiem.
2. Psalmi 102:25-26; Mateja 24:35; Marka 13:31; Lūkas 21:33; Ebrejiem 1:10-11; 2. Pētera 3:10 Zeme kādu dienu ies bojā.

Ebreju valodā vārds, kas tiek lietots 78. Psalmā un Salamana augstās dziesmas rakstu vietās, ir „olam”. Tas var nozīmēt „mūžīgi” (bezgalīgi) vai „notiekošs” (salīdzinoši pastāvīgs). Acīmredzot šajās rakstu vietās ir ieliktā otrā nozīme. Lai redzētu citus šī vārda lietojumus salīdzināšanas nolūkā, apskatiet Ījaba 41:4 (Ījaba 40:28) un Psalmi 119:98.

1. Salamana pamācības 3:13, 4:7, 19:8; Jēkaba 1:5 Laimīgs ir tas cilvēks, kurš atrod gudrību. Iegūsti gudrību.
2. Lūkas 2:40, 52 Jēzus tika piepildīts ar gudrību un atrada labvēlību ar Dievu.
3. 1. Korintiešiem 1:19-25, 3:18-20 Gudrība ir muļķība.

Šis ir pārsteidzoši vulgārs mēģinājums sagrozīt abu Korintiešu rakstu vietu būtību. Abas skaidri runā par pasaules gudrību, kas ir pretēja Dieva gudrībai. Apskatiet 1. Korintiešiem 4:10. Psalmi 111:10 saka, ka bijība tā Kunga priekšā ir gudrības sākums. Cik daudz Dieva bijības ir pasaules gudrībā?

1. Salamana pamācības 12:2; Romiešiem 8:28 Labs cilvēks saņem labvēlību no tā Kunga.
2. Timotejam 3:12; Ebrejiem 12:6 Dievbijīgais tiks vajāts.

Tu jauc cilvēku nelabvēlību (vajāšana) ar Dieva labvēlību (āboli un apelsīni).

1. Salamana pamācības 14:8 Piesardzīga cilvēka gudrība norāda viņam ceļu.
2. Mateja 6:25-34 Nedomā par rītdienu. Dievs par tevi parūpēsies.

„Nedomā” Mateja evaņģēlijā varētu būt labāk pārtulkota – „Neuztraucies”. Dieva vēlme nav, lai mēs pārstātu plānot.

1. Salamana pamācības 14:15-18 Parastais tic visam un iegūst muļķību; saprātīgais skatās ,kurp viņš iet un tiek kronēts ar zināšanām.
2. Mateja 18:3; Lūkas 18:17 Tev ir jātic tā kā mazi bērni tic.
3. 1. Korintiešiem 1:20,27 Dievs ir padarījis pasaules gudrību par muļķību, lai apkaunotu gudro.
4. Salamana pamācības 16:4 Dievs radīja ļaunumu „ļaunajai dienai”.
5. Mateja 11:25; Marka 4:11-12 Dievs un Jēzus noslēpa dažas lietas no dažiem cilvēkiem.
6. Jāņa 6:65 Neviens nevar iet pie Jēzus, ja vien to nav devis Dievs.
7. Romiešiem 8:28-30 Dažiem ir lemts būt Dieva aicinātiem, ticēt Jēzum un būt attaisnotiem.
8. Romiešiem 9:15-18 Dievs apžēlojas un nocietina sirdis tiem, kuriem to vēlas.
9. 2. Tesaloniķiešiem 2:11-12 Dievs maldina ļaundari, lai varētu sodīt viņu.
10. 1. Timotejam 2:3-4; 2. Pētera 3:9 [Joprojām] Dievs vēlas, lai visi būtu izglābti.

Par šo lielāko biezeni ar savstarpēji nesaistītiem apgalvojumiem tev pienākas kūka. Kāda pretruna tad šeit ir domāta? Tā vien izskatās, ka vairums no šiem punktiem ir salikti no dažādām vietām tā, lai es pūlētos atbildēt uz viņiem, kur „nesaskaņa” ir skaidri redzama, nekā mēģināt uzminēt, kas šeit ir domāts.

1. Sālamana pamācības 8:13, 16:6 Bijība Dieva priekšā ir tā, kas pasargā cilvēku no ļaunuma.
2. 1. Jāņa 4:18 Mīlestībā baiļu nav. Pilnīga mīlestība izslēdz bailes.
3. 1. Jāņa 5:2; 2. Jāņa 1:6 Tie, kuri mīl Dievu, patur viņa pavēles.

Kristieša attiecības ar Dievu ir sarežģītas. Pastāv tāds dievbijības elements (godāšana, cieņa un lielas bažas par pārkāpumu) līdzās mīlestībai. Bet tās nav bailes, par kurām ir rakstīts 1. Jāņa 4:18 (nojauta, mokošas bailes par nākotni). Pastāv arī nobrieduma aspekts, kas tiek iekļauts attiecībās. Kad biju mazs zēns, es baidījos no tēva disciplīnas, ja es nepaklausīšu un spēlēšos uz ielas. Mūsu attiecības nobrieda un es sāku saprast mana tēva noteikumu jēgu, kurus es turēju ārpus mīlestības un cieņas.

1. Salamana pamācības 26:4 Neatbildi muļķim. Tas tevi arī padarīs par muļķi.
2. Salamana pamācības 25:5 Atbildi muļķim. Ja neatbildēsi, viņš uzskatīs sevi par gudru.

Neiesaisties garākā argumentācijā ar muļķi, ka nenolaidies līdz viņa līmenim un CITI saskatīs arī tevi kā muļķi; bet neatstāj arī viņu bez atspēkojuma, lai VIŅŠ nepaliek iedomīgs un nedomā, ka nevari atbildēt.

Šī ir grūta balansēšana un es bieži nonāku pie šiem pantiem par gudrību, kad piedalos debatē, kas atbilst visām prasībām.

1. Salamana pamācības 30:5 Ikviens Dieva vārds pierāda patiesību.
2. Jeremijas 8:8 Mācītāji falsificē Dieva vārdu.
3. Jeremijas 20:7; Ecehiēla 14:9; 2. Tesaloniķiešiem 2:11-12 Dievs pats maldina cilvēkus. (Piezīme: dažas versijas tulko maldināšanu kā „pierunāšanu”. Konteksts to padara skaidru, taču, lai nu kā, šeit tiek ietverta maldināšana).

Neizskatās, ka tava atsauce uz Jeremijas 8:8 ir pareiza. Tur nav vārda falsificēšana. Dievs saka, ka likums bija veltīgs un Viņa likuma saglabāšana bija veltīga, jo cilvēki dzirdēja, bet neņēma vērā Viņa pavēles.

Faktam, ka kāds mācītājs varētu sagrozīt, izkropļot vai nepareizi interpretēt rakstus, nav nekāda sakara ar šo rakstu patiesumu. Muļķīgā izpratne par to, ka Dievs maldina cilvēkus, tika komentēta iepriekš.


Originally published in English: Contradictions in the Bible? (03) by Dave Woetzel
Pēdējā zināmā adrese (Last known address): http://www.drdino.com/read-article.php?id=89

 

"Pretrunas Bībelē? (3)"
<http://www.creationism.org/latvian/ContradictionsInBible03_lv.htm>

Galvenā:  Latviešu
www.creationism.org