Pretrunas Bībelē? (1)
Autors: Dave Woetzel    Tulkoja: Mārcis Rožkalns

Mans draugs Deivs Votzels saņēma e-pastu no kāda skeptiķa, kurš pārstāv portālu talkorigins.org. Šeit ir Deiva atbildes. Es (Kents Hovinds) dažos maznozīmīgos jautājumos viņam nepiekrītu, taču šeit ir ļoti daudz labas informācijas. Es neuzskatu, ka King James Bībelē ir slikti tulkojumi.
Dr. Kents Hovinds
 

    Šķietamā Pretruna Nr. 1:

1. 1. Mozus 1:11 – koki ir veidoti trešajā dienā, pirms cilvēka.
    1. Mozus 2:8 – koki ir veidoti sestajā dienā, pēc cilvēka.
2. 1. Mozus 1:20 – putni veidoti no ūdens piektajā dienā.
    1. Mozus 2:19 – putni veidoti no pīšļiem (pēc cilvēka) sestajā dienā.
3. 1. Mozus 1:24, 25 – dzīvnieki veidoti sestajā dienā pirms cilvēka.
    1. Mozus 2:19 – dzīvnieki veidoti sestajā dienā pēc cilvēka.

   Šķietamās pretrunas izskaidrojums:

1. 1. nodaļā viss stāsts ir tādā secībā, kādā tas notika.
2. 1. Mozus 2:4-6 sniedz īsu pārskatu par radīšanas pirmajām piecām dienām.
3. 1. Mozus 2:7-25 apraksta tikai tos notikumus, kas notika Ēdenes dārzā sestajā dienā.

1. Mozus grāmatā 2:8 minētie koki atrodas tikai Ēdenes dārzā (pārējā pasaule jau no trešās dienas ir pilna ar kokiem). Koku otrreizējās radīšanas iespējamā būtība varētu būt tāda, lai Ādams redzētu, ka Dievam ir spēja radīt un ka Viņš nespekulēja ar savu dalību esošās pasaules radīšanā. Ievērojiet, ka otrā koku radīšana joprojām notika sestajā dienā un tie bija tikai tie koki, kuri ir „baudāmi skatam un derīgi ēšanai”.

Putni, kas no zemes radīti sestajā dienā, ir tikai pa vienam no katras „kārtas”, lai Ādams varētu tiem dot vārdus un izvēlētos sev sievu. Pārējā pasaule no piektās dienas bija pilna ar putniem.

1. Mozus grāmatas 2:19 apraksta tikai tos dzīvniekus, kas radīti Ēdenes dārzā un pēc cilvēka. Šīs otrās dzīvnieku partijas radīšanas būtība bija, lai Ādams varētu tiem dot vārdu (1. Mozus 2:19) un izvēlētos sev sievu (1. Mozus 2:20). Ādamam neatrodot sev nevienu piemērotu (Dievs zināja, ka neatradīs), Dievs radīja Ievu (1. Mozus 2:21-22).

Starp šīm nodaļām nav pretrunu. Otrā nodaļa tikai detalizētāk apraksta sestās dienas notikumus Ēdenes dārzā. Ja sen pagātnē dzīvojošs cilvēks rakstītu Bībeli (kā daži izsmējēji saka), viņš nekad nerakstītu, ka gaisma tika radīta pirms saules! Daudzas senās kultūras pielūdza sauli kā dzīvības avotu. Dievs ir gaisma. Dievs radīja gaismu, pirms Viņš izveidoja sauli, lai mēs redzētu, ka Viņš (nevis saule) ir dzīvības avots.


    Šķietamā pretruna Nr. 2:
Cik daudz ratu zirgu Salamanam bija: 40 000 (1. Ķēniņu 4:26 KJV) vai 4 000 (2. Laiku 9:25)?

1. 1. Ķēniņu 4:26 „Un Salamanam bija četrdesmit tūkstoši novietņu zirgiem priekš viņa kara ratiem un divpadsmit tūkstoši jātnieku.”
2. 2. Laiku 9:25 „Un Salamanam bija četri tūkstoši novietņu zirgiem un kara ratiem un divpadsmit tūkstoši jātnieku;”

Šķietamās pretrunas izskaidrojum:

Izlasiet pantus uzmanīgi un jūs redzēsiet, ka tur nav pretrunu. Viņiem bija kaujas ratu komandas ar desmit zirgiem un desmit vīriem katros ratos, ja sabojājas ritenis! Ja viņam bija „četri tūkstoši novietņu zirgiem un ratiem” viņam vajadzētu četrdesmit tūkstošus zirgu novietnes viņa kara ratiem. Daudzas mūsdienu Bībeles versijas cenšas „labot” pēc viņu domām tur esošo kļūdu, tādējādi faktiski radot kļūdu.


    Šķietamā pretruna Nr. 3:
Cik daudz vīru nogalināja Dāvids – 700 (2. Samuēla 10:18) vai 7000 (1. Laiku 19:18)?

1. 2. Samuēla 10:18 „Un sīrieši bēga Izraēla priekšā; un Dāvids iznīcināja septiņi simti kaujas ratos esošo sīriešu vīrus,”
2. 1. Laiku 19:18 „Bet sīrieši bēga Izraēla priekšā; un Dāvids iznīcināja septiņus tūkstošus sīriešu vīru, kas cīnījās kaujas ratos,”

Šķietamās pretrunas izskaidrojums:

Tā kā katros kaujas ratos bija pa desmit vīriem, šie panti ir saskanīgi.


    Šķietamā pretruna Nr. 4:
Cik daudz cilvēku nomira sērgas laikā?

1. 4. Mozus 25:9 „Un pavisam to, kas sērgā nomira, bija divdesmit četri tūkstoši.” [24 000]
2. 1. Korintiešiem 10:8 „Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.” [23 000]

Šķietamās pretrunas izskaidrojums:

Acīmredzot 1000 nomira nākamajā dienā! Šeit nav pretrunu.


    Šķietamā pretruna Nr. 5:
Cik daudz zelta Salamans dabūja no Ofīras – 450 vai 420 talentus?

1. 1. Ķēniņu 9:26-28 „Un Eceon-Geberā ķēniņš Salamans taisīja kuģus. Šī vieta atrodas pie Ēlatas, Edoma zemē, pie Niedru jūras krastiem. Bet Hīrāms sūtīja kuģu apkalpei savus kalpus kuģiniekus, jūras pazinējus, kas darbojās kopā ar Salamana kalpiem. Un tie devās pāri uz Ofīru, un tie atveda no turienes zeltu, četri simti divdesmit talentu. Un tie tos atveda ķēniņam Salamanam.”
2. 2. Laiku 8:17-18 „Tad Salamans devās uz Ecion-Geberu un uz Ēlatu jeb Ēlotu, kas atradās jūras malā Edoma zemē. Bet Hūrāms viņam nosūtīja ar saviem kalpiem kuģus un ļaudis, kas labi pazina jūru. Viņi devās kopā ar Salamana kalpiem uz Ofīru, atveda no turienes četri simti piecdesmit talentus zelta un to nodeva ķēniņam Salamanam.”

Šķietamās pretrunas izskaidrojums:

Šeit ir runa par diviem dažādiem ceļojumiem! No citiem pantiem mēs redzam, ka uz Ofīru acīmredzot ir bijuši daudz ceļojumu!

1. Ķēniņu 10:22 „Un ķēniņam bija Taršišas kuģi, kas devās jūrā līdzās Hīrāma kuģu vienībai. Šie Taršišas kuģi reizi trijos gados atgriezās atpakaļ, tad tie atveda zeltu, sudrabu un ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.”

1. Laiku 29:4 „proti: trīs tūkstošus zelta talentu no Ofīras atvestā zelta un septiņus tūkstošus talentu kausēta sudraba, lai ar zelta un sudraba plāksnēm pārklātu namu akmens mūrus un sienas;”


    Šķietamā pretruna Nr. 6:
Vai Apustuļu darbos 12:4 vārds „Easter” (mūsdienās angliski: Lieldienas) ir lietots nepareizi? Vai tad Pashā nebija jābūt minētam ar vārdu „passover” (Pashā angļu valodā), kā tas ir visās citās versijās?

Apustuļu darbi 12:1-4 „Ap to pašu laiku ķēniņš Hērods apcietināja dažus draudzes locekļus, gribēdams tiem darīt ļaunu.   Viņš lika nogalināt ar zobenu Jēkabu, Jāņa brāli.  Redzēdams, ka tas jūdiem patika, viņš lika saņemt arī Pēteri. (Bet bija Neraudzētās maizes dienas.)  Viņš pavēlēja to saņemt un ielikt cietumā, nodevis sešpadsmit kareivjiem, kas pa četriem to sargāja, gribēdams viņu pēc [Easter] svētkiem vest ļaužu priekšā."

Vārds „Easter” ir pareizais vārds un King James Bībeles versija ir vienīgā versija (kuru esmu redzējis), kurā šī vārda būtība ir lietota pareizi. Lasiet 2. Mozus grāmatas 12. nodaļu un 4. Mozus 25:16-17 un tur būs skaidri pateikts, ka Pashā (angliski: Passover) notika pirms neraudzētās maizes dienām.

Faktiski, tulkojot „Pasha” kā „Passover” Apustuļu darbos 12:4, mūsdienu Bībelēs ir pieļauta KĻŪDA, kas ne tikai atspoguļo tulkotāju grieķu valodas zināšanu trūkumu kontekstā, bet arī viņu ANGĻU VALODAS zināšanu trūkumu!

Cilvēks, kurš IEVIESA šo vārdu, ir šī vārda vislielākā autoritāte pasaulē. Šajā gadījumā vārdu „passover” IEVIESA Viljams Tindeils (William Tyndale). Tāpēc, ka Viljams Tindeils pirmais IEVIESA vārdu „passover”, viņš zināja PAREIZO definīciju šim vārdam.

Savdabīga saistība – Viljams Tindeils NELIETOJA savu ieviesto vārdu „passover” Apustuļu darbos 12:4. Kāpēc? Kādēļ gan Viljams Tindeils NELIETOJA šo vārdu Apustuļu darbos 12:4? Jo, kā dr. Tomas Holands (Thomas Holland) pierādīja, neraudzētās maizes dienas ir PĒC Pashā (Passover). Šis arī ir tas VIENS iemesls, kādēļ Tindeils nelietoja šo savu ieviesto vārdu Apustuļu darbos 12:4. Otrais iemesls – Hērods ļoti vēlējās svinēt pagānu Ištara (Ishtar) svētkus, no kurienes vārds „Easter” ir ieviests, tādēļ Tindeils, kurš ieviesa vārdu „passover”, NELIETOJA vārdu „passover” Apustuļu darbos 12:4 VIŅA PAŠA TULKOJUMĀ.

Apkopojot iepriekš rakstīto – ja mūsdienu tulkotāji būtu rūpīgi izstudējuši ANGĻU VALODAS etimoloģiju, viņi atklātu, ka vārda „passover” IEVIESĒJS atteicās lietot vārdu, KURU VIŅŠ IEVIESA, šajā pantā, jo vārda „passover” IEVIESĒJS nevēlējās NEPAREIZI IZTULKOT šo rakstvietu, kā tas ir izdarīts mūsdienu Bībelēs.

Raksta fragments, kas publicēts Trinitārās Bībeles biedrības ceturkšņa ierakstā:

„Kad Tindeils pielietoja savus talantus, tulkojot Jauno Derību no grieķu valodas uz angļu, viņš nebija apmierināts, ka ir jālieto pilnīgi svešs vārds un izlēma ņemt vērā faktu, ka Pashā periods angļu valodā runājošiem cilvēkiem pamatā bija zināms kā ‘easter’ … Tindeils lietoja ‘ester’ vai ‘easter’ četrpadsmit reizes, ‘ester-lambe’ – vienpadsmit reizes, ‘esterfest’ – vienreiz un ‘paschall lambe’ – trīs reizes. Kad viņš uzsāka tulkot Pentateihu (5 Mozus grāmatas), viņš atkal saskārās ar problēmu 2. Mozus 12:11 un vēl 21 vietā. Tindeils nešaubīgi apzinājās, ka šajā kontekstā vārds ‘easter’ būtu anahronisms, tādēļ viņš darināja jaunu vārdu – ‘passover’ un lietoja to konsekventi visās 21 vietās. Pateicoties Tindeilam, mūsu valoda viņam ir parādā par šo jēgpilno un piemēroto vārdu.”

Daži pārdomu punkti par ‘Easter’:
  1. Pashā (Passover) bija 14. aprīļa naktī.
  2. Neraudzētās maizes septiņas dienas vienmēr ir bijušas pēc Pashā (Passover).
  3. Pagānu svētki Aštarte (Astart) vai Ištara (Ishtar) vienmēr norisinājās aprīļa beigās, lai svinētu zemes pašatjaunošanos pēc ziemas. Tādēļ truši (Playboy) un olas tiek lietoti kā auglības simboli.
  4. Šīs svētku dienas Rakstos nekur citur netiek sauktas par Pashā (Passover).
  5. Pēteri apcietināja neraudzētas maizes dienu laikā, pēc Pashā (Passover).
  6. Hērods vēlējās viņu nogalināt viņa paša Ištaras (Easter) pagānu svētku laikā, kas notiktu tuvāko dienu laikā.

KJV ir vienīgā versija, kas šo domu apraksta precīzi.


    Šķietamā pretruna Nr. 7:
Vai Dāvids par zemi maksāja 600 seķeļu zeltā vai 50 seķeļus sudrabā?

1. 2. Samuēla 24:24 „Bet ķēniņš atbildēja Araunam: "Tā ne! Bet es par pilnu atlīdzību to no tevis nopirkšu, jo es negribu Tam Kungam, savam Dievam, nest dedzināmos upurus, kas man būtu dāvināti!" Tā Dāvids nopirka par piecdesmit sudraba seķeļiem tiklab [kuļam-]klonu, kā vēršus.”
2. 1. Laiku 21:25 „Tā Dāvids deva Ornanam par šo vietu zeltu, svarā seši simti seķeļu.”

Šeit nav pretrunu. 50 sudraba seķeļu bija nenozīmīga maksa, kas maksājama par vietu, kurai vēlāk būtu jākļūst par tempļa kalnu. Lai nu kā, tas varētu būt piemērots skaitlis maksai par vērša iejūgu. 1. Laiku grāmata, šķiet, norāda, ka sākotnējā diskusija bija par īpašumu. Ornans tad piedāvāja Dāvidam arī vēršus. Dāvids maksāja 600 seķeļus zeltā par zemi un 50 seķeļus sudrabā par vēršiem.


Originally published in English: Contradictions in the Bible? (01) by Dave Woetzel
Pēdējā zināmā adrese (Last known address): http://www.drdino.com/read-article.php?id=87&c=22

 

"Pretrunas Bībelē? (1)"
<http://www.creationism.org/latvian/ContradictionsInBible01_lv.htm>

Galvenā:  Latvian
www.creationism.org